Attālinātas mācības – pagaidu risinājums vai nākotnes ikdiena?

Attālinātas mācības – pagaidu risinājums vai nākotnes ikdiena?

29. Oct 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Pirmajā Covid-19 pandēmijas vilnī gūtā pieredze nenoliedzami ir palīdzējusi pilnveidot mācību procesa organizēšanu attālināti. Šīs prasmes tūlīt atkal noderēs praksē – nupat paziņots, ka, izmantojot digitālos rīkus un tehnoloģisko aprīkojumu, Latvijas augstskolas līdz šī gada beigām pāriet uz attālinātu studiju procesu, un klātienē notiks tikai praktiskās nodarbības medicīnas un inženierijas studentiem. Mācībspēki atzīst – klātbūtnes efekts ir neaizstājams, taču vienlaikus prognozē, ka visdrīzāk nākotnē mācības notiks kombinēti un pie iepriekšējā mācību modeļa pilnībā iespējams vairs neatgriezīsimies.

Covid-19 pandēmija likusi ikvienai nozarei straujāk uzsākt digitalizācijas procesus. Izglītība ir viena no jomām, kurā notikušas ievērojamākās izmaiņas. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu, vairs nepietiek tikai ar video ierakstiem un tiešsaistes zināšanu testiem – tehnoloģijām ir jāseko līdzi mainīgajam mācību procesam, lai pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu klātbūtnes efektu un nezaudētu izglītības kvalitāti. 

Jaunākās tehnoloģijas – attālinātu mācību stūrakmens

Lai pielāgotos pandēmijas izraisītajai situācijai, mācību iestādes investējušas būtiskus resursus tehnoloģiskos risinājumos, kas arī turpmāk varēs kalpot kā pamats efektīvām mācībām attālināti. “Vispārējās izglītības iestādes tehnoloģiskajam aprīkojumam un skolotāju digitālo prasmju uzlabošanai ir saņēmušusas atbalstu gan no ES fondiem, gan valsts, gan pašu skolu pašvaldībām. Jau pavasarī tika mobilizēti resursi un pašvaldībām piegādātas vairāk nekā 5000 viedierīces. Šobrīd ministrijā ir noslēdzies iepirkums, un skolas saņems vairāk nekā 6000 jaunu portatīvo datoru,” par investīciju apjomu tehnoloģiskajos risinājumos vispārējās izglītības sektorā komentē Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Tāpat arī augstākās izglītības iestādes ir iegādājušās papildu tehnoloģisko aprīkojumu un digitālos risinājumus, lai efektīvāk organizētu studiju procesu attālināti. “Pavasarī gūtā pieredze viennozīmīgi ir palīdzējusi pilnveidot attālināto mācību procesu. Tagad mēs spējam ātrāk reaģēt un pilnvērtīgāk izmantot dažādus digitālos un citus papildus rīkus, piemēram, MS Teams un Zoom, kā arī veikt ātros zināšanu testus, ko klātienē tik bieži nesanāca izmantot. Iegādājāmies arī papildu aprīkojumu, ar kura palīdzību varam radīt labāku auditorijas efektu vai apvienot abas mācīšanās pieejas – gan attālināto, gan klātienes,” stāsta  profesors Dr. sc. ing. Jurģis Poriņš, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns.

Izglītības sektorā tehnoloģiju un digitālo rīku atbilstībai mācību procesam ir īpaši liela nozīme, lai neciestu mācību rezultāti. Tā kā situācija izglītības nozarē strauji mainās, tehnoloģiju uzņēmumi strādā pie jauniem risinājumiem, kas balstīti uz mācībspēku un skolēnu vajadzībām. Huawei vadītājs Baltijas valstīs Rikijs Čens uzsver: “Izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, video konferenču aprīkojumu un interaktīvās tāfeles, pasniedzēji spēj radīt klātienes sajūtu mājās esošajiem studentiem vai skolēniem un nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti. Lai tas būtu realizējams, mēs, tehnoloģiju ražotāji, strādājam aizvien jaunu risinājumu izstrādes, kas palīdzētu spert soli tuvāk veiksmīgai mācību procesa digitalizācijai šajos sarežģītajos apstākļos.”

Nākotne pieder kombinētam mācību procesam 

Resursi tiek investēti ne tikai tehnoloģiskajos risinājumos, bet arī mācībspēku digitālo kompetenču uzlabošanā. Tas liek domāt, ka attālināto mācību pieeja nebūs tikai pagaidu risinājums. Apgalvojumam, ka nākotne pieder kombinētam mācību procesam, piekrīt arī Guntars Catlaks: “Jau šobrīd redzams, ka daudzas attālināto mācību metodes saglabāsies arī nākotnē. Saredzu, ka, piemēram, skolēni konkrētu dienu skaitu mēnesī pavadīs mācoties paši, atbilstoši uzdotajam un mācību plānam. Digitālo tehnoloģiju izmantošana mācību procesā ir neizbēgama un nepieciešama mūsdienās. Līdz ar to ir skaidrs, ka izglītības digitalizācija turpināsies neatkarīgi no Covid-19 krīzes, un nākotnē ir jārēķinās ar dažādām attālināto mācību metodēm.”

Augstākajā izglītībā attālinātajam studiju procesam ir vairākas priekšrocības, piemēram, iespēja lekcijas ierakstīt, efektīvi plānot savu laiku un apvienot ar darbu. Tomēr Jurģis Poriņš atzīst, ka attālinātais mācību modelis nevar pilnībā aizstāt klātienes izglītību. “Protams, ir skaidrs, ka šī attālinātā izglītība neizbēgami ienākusi mūsu dzīvē un arī turpinās savu gājienu, jo arī rīki paliek viedāki un ar daudz plašākām iespējām. Taču, ja runa ir par inženierzinātnēm, praktisko iemaņu gūšanai ir nepieciešams būt arī klātienē,” savu nostāju skaidro J.Poriņš. 

Tehnoloģiju uzņēmuma Huawei vadītājs Baltijas valstīs uzskata, ka tiešsaistes mācību modeļa kombinēšana ar klātienes nodarbībām ieliks būtisku pamatu digitalizācijas attīstībā ilgtermiņā ne tikai izglītības jomā, bet arī sabiedrībā kopumā. Rikijs Čens uzsver: “Atrodot efektīvāko balansu starp mācībām klātienē un tiešsaistē, ieguvēji būs visa sabiedrība. Mūsu kā tehnoloģiju ražotāju uzdevums ir sekot līdzi jaunākajām tendencēm un vajadzībām izglītības nozarē, lai mācību procesu padarītu ērtu un efektīvu ikvienam.”