Zviedru pētniece: Ar tehnoloģijām vien aizsargāt bērnus internetā nav iespējams

Vaicāta, vai jaunāka, tā sauktā "uzvedības analīzes", programmatūra var novērst nepiedienīgu un agresīvu uzvedību pret citiem internetā, pētniece sacīja: "Domāju, ka nevar. Cilvēka prāts ir daudz sarežģītāks, nekā analītiskās programmas spēj aptvert. Sliktie puiši vienmēr būs soli priekšā. Šie risinājumi arī nav analizējuši pamatproblēmu, drīzāk tai lekuši pāri."

Kā piemēru Dunkela izteica frāzes, kuras gan varētu būt sākums pavedināšanai internetā, gan sirsnīgi vārdi no iejūtīga pieaugušā kādai pusaudzei. "Jūs esat ļoti gudra un patīkama jauniete. Jūsu tuvinieki jūs pienācīgi nenovērtē. Laikam tādēļ esat vientuļa." "Kur te bija nepiedienīgi, pavedinoši vārdi?" teica jauniešu interneta paradumu pētniece.

Vienlaikus Dunkela uzskata, ka "riska momenti (darbojoties internetā) ir pārspīlēti un par tiem runā daudz vairāk, nekā tie ir pelnījuši. Vairumam jauniešu sociālie tīkli ir tikai turpinājums parastajai dzīvei prom no datora. Tas nav nekas īpašs".

Dunkela, kura savu doktora disertāciju pedagoģijā rakstīja par veidiem, kā bērni un jaunieši sevi sargā no nepatikšanām internetā, stāstīja, ka ir radies aplamas priekšstats par to, kā internetu izmanto, lai uzmāktos bērniem un jauniešiem.

"20.gadsimta deviņdesmitajos gados visi uzskatīja, ka briesmīgākais, kas varētu internetā notikt, būtu, ja kāds dzimumnoziedznieks izsekotu bērnu, atrastu internetā tā attēlu un censtos atrast šo bērnu īstajā dzīvē, lai tam uzbruktu. Cik es zinu, nav neviena pierādīta šāda gadījuma," viņa sacīja.

"Ja mēs apskatām dzimumnoziegumus pret jauniešiem un bērniem kopumā, tad 99% gadījumu tos nostrādā kāds, kuram upuris uzticas - kāds no vecākiem vai audžuvecākiem, futbola treneris. Šādas lietas notiek ārpus interneta, tikai kāds 1% notiek, izmantojot internetu. Tātad ir jārunā par citiem aizsardzības mehānismiem," teica Dunkela.

"Cita problēma ir dzimumnoziedznieki, kas, piemānot un manipulējot ar jauniešiem, panāk, lai upuri paši vēlētos tikties ar noziedznieku. 40% gadījumu jaunieši zina, ka tikšanās būs ar pieaugušo un ka būs sekss. Manipulēšana ar jauniešiem ir pamatproblēma. Aizsardzībai pret to ir jābūt paša jaunieša galvā," Dunkela sacīja, atgādinot par savu piemēru ar frāzēm, kuras var dažādi saprast un kuras "laistu cauri" jebkura labi izstrādāta bet tomēr neefektīva "aizsardzības" programmatūra.

Latviešu izcelsmes pētniece, kura bieži akadēmiskās publikācijas un zviedru presē raksta par jauniešiem, internetu un sociāliem tīkliem, uzskata, ka labākais modelis jauniešu pašaizsardzībai internetā ir tas pats, kuru lieto "dzīvē" kādā pilsētā.

"Arvien vairāk internetā veidojas "rajoni". Īstā pilsētā mēs arī zinām, kur ir vietas ar ēnas pusēm. Pamazām internetā būs tāpat. Pētījumi liecina, ka vienīgais, uz ko var likt cerības jauniešu aizsardzībai internetā, ir tas, ka viņi iemācās, kur ir "labās un sliktās ielas". Mēs šodien zinām, ka programmatūra kā aizsargs nedarbojas. Kaut kādu noteikumu izsludināšana arī nevienu jaunieti nepalīdzēs aizsargāt," Dunkela sacīja.