No skolēnu šķīvjiem grib noņemt cīsiņus un frī kartupeļus. Ražotāji protestē

Kā ziņots, frī kartupeļus, sardeles, cīsiņus, kečupu un majonēzi jau nākamajā mācību gadā varētu izslēgt no bērnudārzu, skolu, slimnīcu un sociālu institūciju ēdināšanas vietu ēdienkartēm. Jaunu valdības noteikumu projektu izstrādā Veselības ministrija, plānojot pirmklasniekiem, kas saņem brīvpusdienas, noteikt aizliegto ēdienu sarakstu.

"Jau patlaban jautājums par bērnu pārtiku skolās no valsts puses tiek diezgan stingri kontrolēts. Esam pielāgojuši konkrētas produktu grupas atbilstoši visām prasībām, kuras ražojam un piegādājam tieši skolām," norādīja kečupu ražotāja SIA "Milda KM" pārstāve Līga Ansone.

{smallpic:1}

"Līdzīgi kā slavenajā vafeļu skandālā, atkārtojas situācija, ka šādi vispārinājumi tiek attiecināti uz plašām produktu grupām. Daudz korektāk būtu, ja tiktu norādītas konkrētas sastāvdaļas, kuras nav vēlamas vai ir aizliegtas bērnu ēdienkartē, vai arī tiktu limitēti konkrētu sastāvdaļu daudzumi. Noteikumu izstrādātājiem jāsaprot, ka jebkuru produktu var gatavot no ļoti dažādām izejvielām, pievienojot vai nepievienojot konservantus, palielinot vai samazinot tauku saturu," norādīja Ansone, akcentējot, ka aktuālāks jautājums ir "nesakārtotā iepirkumu kārtība skolās, kā arī budžets, kas tiek atvēlēts bērniem piemērotas pārtikas iegādei".

Arī cīsiņu ražotāja AS "Rīgas miesnieks" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats atzina, ka noteikumi nav pilnībā pārdomāti, kā arī piekrita, ka būtu jāuzlabo produktu kvalitātes standarti iepirkumu konkursos.

"Izslēgt kādu produkta veidu no bērnu ēdienkartes ir vienkāršs, bet ne pilnībā pārdomāts solis. Piemēram, kvalitatīvā cīsiņā ir līdz pat 70% gaļas. Kvalitatīvi cīsiņi padara bērna ēdienkarti daudzveidīgu. Diemžēl skolu virtuvju iepirkuma konkursos parasti neskatās uz konkrēta produkta sastāvu, bet gan tikai uz cenu, un tā ir vislielākā problēma. Jo par zemāko cenu ir grūti piedāvāt ne tikai kvalitatīvus cīsiņus, bet kvalitatīvu un daudzveidīgu uzturu vispār," sacīja Mats.

Viņaprāt, potenciālais aizliegums iekļaut skolēnu ēdienkartē cīsiņus uzņēmumu neietekmēs.

"No praktiskā viedokļa - ietekmes nebūs, jo mūsu cīsiņu skolu ēdienkartēs līdz šim ir ļoti maz saistībā ar to, ka konkursos zemāko cenu nepiedāvājam. Tomēr akcentēju, ka ierēdņiem vajadzētu nevis aizliegt atsevišķas produktu grupas, bet gan nodrošināt kvalitatīvu, sabalansētu un garšīgu uzturu skolēniem," rezumēja "Rīgas miesnieks" vadītājs.

Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) pārstāvis Andis Jēkabsons atzina, ka organizācija ļoti skeptiski raugās uz Veselības ministrijas ieceri.

"Idejiski izmaiņas ir pareizas, tomēr veids, kā ministrija cenšas veselīguma ideju nostiprināt, ir aplams. Minēto produktu izslēgšana no ēdienkartes nebūt nenozīmē, ka skolēni ēdīs veselīgāk, jo pastāv daudz veidu, kā bērnus varēs pabarot, pat ja šie produkti tiktu izslēgti. Piemēram, frī kartupeļu vietā varētu pasniegt eļļainas pankūkas. Tas nozīmē, ka nav iespējams ar izslēgšanas metodi novērst iespējamu patērējamo pārtikas produktu neveselīgumu," sacīja Jēkabsons.

Viņš norādīja, ka LPUF ministrijas pieeju vērtē kā neefektīvu un nepareizu.

"Būtu jānosaka noteikti standarti attiecībā uz produktu kvalitāti. Piemēram, varētu noteikt, cik daudz gaļas jābūt cīsiņā. Turklāt šādi standarti attiecībā uz pārtikas produktiem būtu jāievieš ne tikai skolās, bet arī citur, kur ēšanas izvēli patērētāja vietā veic valsts un pašvaldības," norādīja pārtikas ražotāju pārstāvis.