Par šo skatu torni gribējās uzrakstīt atsevišķi, jo pirms tam braucām tam garām vairāks reizes un likās, kas tas vispār ir, jo tur tak nav ko redzēt. Izrādas šim tornim ir dots skaists nosaukums- Zilo kalnu kraujas tornis. Šoreiz devāmies to apskatīt un izrādas, ka no torņa paveras burvīgs skats uz Sliteres nacionālā parka mežiem un jūru, tas pierāda to, ka pirmais iespaids vienmēr ir maldīgs.
Pie torņa ir mežs ar viršiem, kas zied šai laikā. Mēs esam nolēmuši apceļot visus Latvijas skatu torņus, tāpēc jākāpj visos, kuri ir pa ceļam.
Neliela informācija no interneta dzīslēm par Zilajiem kalniem. Bijušais Baltijas ledus ezera senkrasts. Mūsdienās vairāk nekā 20 km garā (Slīteres nacionālā parka teritorijā – ap 9 km garš posms) un līdz 42 m augstā krauja ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Tās piekājē plešas Piejūras zemienes Irves līdzenums – kādreizējais Baltijas ledus ezera dibens. Zilo kalnu krauju daudzviet šķērso nelielu strautu un upīšu (Pitragupe, Lorumupe, Kaļķupe, Mazupe u.c.) ielejas, veidojot sazarotas un pat ļoti sarežģītas gravu sistēmas, kas īpaši iespaidīgas izskatās bezlapu periodā. Daudzviet gan pašas kraujas, gan to šķērsojošo gravu un to sānu gravu krastos atsedzas pārsvarā neliela izmēra Narvas svītas smilšakmens atsegumi. Tie ir Latvijā vecāki nogulumieži, kas dabisku atsegumu veidā parādās virszemē. Te vērts atbraukt arī pavasarī, kad Zilo kalnu nogāzes slīgst mežloku (lakši) spilgtajā zaļumā.
Ja arī Jums sanāk braukt garām šim tornim, tad ziniet ka tas ir Zilo kalnu kraujas tornis un no tā paveras burvīgs skats uz apkārtni.
Skatu tornis atrodas pie Šlīteres Zilo kalnu kraujas Dundagas — Mazirbes ceļa (P 125) malā un pie tā izveidots plašs stāvlaukums.