25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Pērn kļuvuši par daudzbērnu ģimeni, viņi kaldina plānus, ka reiz, kad bērni paaugsies un pandēmija būs beigusies, visi kopā aizbrauks uz Lielo Kanjonu, kur reiz Māris bildināja Zani. Viņi, Māris un Zane Grigaļi, atzīst, ka pandēmija viņu ģimenei bijis liels ieguvums.
Pateicoties Covid-19 pandēmijai, kas būtiski pārkārtojusi pasaules kārtību, Māris pērn daudz vairāk laika pavadījis kopā ar savu ģimeni, atzīstot, ka aizvadītajā vasarā aptuveni 95% laika viņš bijis kopā ar ģimeni, ko ļoti novērtējuši arī vecākie dēli. “Iepriekšējā vasara bija liels pārbaudījums. Pirmkārt, Zane bija stāvoklī, tāpēc ar katru mēnesi viņa aizvien mazāk varēja pieslēgties vecākajiem dēliem, kuri visu laiku gribēja aktivitātes. Otrkārt, vecākais puika salauza roku, kas arī bija pārbaudījums, un augustā, kad ģimenē ienāca trešais, mainījās ierastā kārtība,” par Grigaļu ģimenes 2020.gada vasaru stāsta Māris.
Grigaļu ģimenes abiem vecākajiem dēliem ir salīdzinoši maza vecuma starpība – 2,5 gadi –, tāpēc abi ir ļoti pašpietiekami viens ar otru, un mazākais brālītis ne Kristeru, ne Mārci šobrīd vēl īpaši neinteresē, jo ar jaunāko kopīgi vēl nav ko darīt. Tiesa, jaunākā brālīša piedzimšanu abi lielākie brāļi uzņēmuši ļoti priecīgi. Māris gan teic, ka tagad vidējais brālis pēc ģimenes jaunākās atvases piedzimšanas atkal sajuties maziņš. “Vidējais skatās, ka maziņo ucina tētis un mamma, un tad arī viņš kļūst maziņš. Sāka gulēt bēbīša gultiņā, vairāk sāka gribēties mīļumu,” stāsta Māris Grigalis, piebilstot, ka vairāk mīļuma vēlētos veltīt arī lielākajam dēlam, jo apzinās, ka viņš pamazām slīd ārā no rokām. Māris Grigalis: “Jo lielāks viņš paliek, jo arvien mazāk viņam gribās apskāvienu un buču, jo viņš taču ir liels.”
SKATIES VISU SARUNU ŠEIT
Atskatoties uz laiku, kad dzimuši visi trīs dēli, Zane Grigale atzīst, ka pēc pirmā dēla piedzimšanas, iespējams, viņa piedzīvojusi pēcdzemdību depresiju, jo pirmais mēnesis bijis ļoti grūts, bijušas problēmas ar zīdīšanu, bērniņš nav pieņēmies svarā, tāpēc valdījusi panika. Tomēr viņa atzinīgus vārdus teic Mārim, kurš šajā laikā sniedzis neatsveramu atbalstu, meklējot vajadzīgo informāciju un palīdzot. “Māris ir ļoti labs tētis,” saka Zane. To noteikti apliecina arī Māra teiktais par to, ka viņš vēlas izbaudīt savu bērnu bērnību, nevis atcerēties to tikai caur fotogrāfijām un video, jo šādu mirkļu vairs nebūs. “Skatos uz savu lielo puiku, un viņš vairs nav tāds, kāds bija divgadīgs. Arī vidējais tūlīt izaugs, maziņš izaugs, un mēs atkal paliksim divatā,” spriež Māris Grigalis.
Pirms ģimenes nodibināšanas Zane un Māris kārtīgi izdauzījušies pa pasauli, labi apzinoties, ka pēc tam, kad piedzims bērns, uz laiku būs jāpaņem pauze. “Bija sajūta, ka gribās bēbīti, ka nu jau pietiek,” saka Zane. Grigaļu ģimene saimnieko privātmājā, tāpēc abiem vienmēr atrodas darbi, kurus darīt plecu pie pleca, un nav vajadzības meklēt laiku, lai abi izrautos divatā no četrām sienām, kā tas būtu, ja visi kopā dzīvot daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī. Zane Grigale: “Lielāko laimi un prieku rada tas, ka esam visi kopā, un redzi, ka bērni spiedz no laimes.” Ceļošanu un dauzīšanos pa pasauli viņi abi, lai arī nu jau trīs bērnu vecāki, nav aizmirsuši. Māris Grigalis: “Kad puikas paaugsies, gan divatā aizšausim kaut kur uz nedēļu. Esmu arī apsolījis puikām, ka aizvedīšu viņus uz Lielo Kanjonu, uz vietu, kur sievai dāvāju gredzentiņu.”