Vienā dienā dzīve sašķīda druskās

Tās dienas rīts neatšķīrās no citiem. Līga bija cēlusies jau sešos, lai izstaidzinātu suņuku Roko un pagatavotu brokastis ģimenes trīs vīriešiem. Vīrs Mārtiņš uz darbu devās visagrāk. Darbā celtniecībā viņš pavadīja garas stundas, nereti atgriezās pārguris, taču tas nekad nebija iemesls, lai Mārtiņš neiesaistītos ģimenes dzīvē. Kopīga vakariņošana, sarunas par to, kā pavadīta diena bija gluži vai vakara rituāls. 

Sievai Mārtiņš nekad neļāva lauzīt galvu par finansēm. Līgas pārziņā bija saimniecības vadīšana Baltezera skaistajā mājā un pāra 9 un 13 gadus vecie dēli. Līga priecājās, ka pavisam nesen vīrs viņai uzdāvinājis jaunu auto. Gan Mārtiņa auto, gan Līgas mašīna bija iegādātas līzingā. Arī māja, par kuru Līga un Mārtiņš sapņoja kopš vecākā dēla dzimšanas, bija gādāta, ņemot kredītu. Vīra ienākumi bija pietiekami, lai sarūpētu ģimenei visu nepieciešamo un apmaksātu visus rēķinus.

Noskūpstījusi vīru un novēlējusi viņam labāko dzīves dienu, Līga vienmēr sagaidīja, kad Mārtiņa auto pazūd skatienam. Tajos brīžos viņa nereti aizdomājās par to, ka laime patiešām pastāv. Viņa vienmēr bija vēlējusies līdzās gādīgu, atbildīgu cilvēku, un Mārtiņš bija tieši tāds. Viņu ģimenes sapņi pamazām īstenojās. Vēl tikai dēliem jāiegūst laba izglītība. Tad gan Līga bija izlēmusi meklēt darbu un kļūt finansiāli patstāvīga.

Viena ar kredītu nastu

Ziņa, ka Mārtiņa darba vietā notikusi nelaime, Līgu sasniedza vēlā pēcpusdienā. Ģimenes drauga sieva satraukti zvanīja un stāstīja, ka, braucot gar daudzdzīvokļu namu, kur celtniecības darbus vada Mārtiņš, redzējusi ugunsdzēsēju, policijas un ātro auto. Līga steigšus zvanīja vīram, taču neviens neatbildēja. Viņa sevi mierināja, ka Mārtiņš noteikti risina situāciju. Tomēr visļaunākās aizdomas apstiprinājās. Vīrs nelaimīgā kārtā bija paslīdējis un iekritis vaļējā lifta šahtā. Mediķiem Mārtiņa dzīvību neizdevās glābt. Tas bija mirklis, kad sīkās drumstalās sabruka visa Līgas pasaule. 

Viņa pēkšņi bija palikusi viena ar bērniem, nenomaksātu mājokļa kredītu un līzingā ņemtām automašīnām. Ģimenei bija uzkrājumi, bet ne tik lieli, lai spētu apmaksāt ikmēneša kredītsaistības. 

Mārtiņš vienmēr bija teicis: “Es vēl esmu jauns, kas tad slikts ar mani var notikt?”, tāpēc par dzīvības apdrošināšanu viņi nekad nebija pat runājuši. Arī darba vieta par to nebija parūpējusies.

Līgai sākās cita dzīve, reāla cīņa par izdzīvošanu. Atrast labi apmaksātu darbu neizdevās, iekrājumi strauji ruka. Kārtojot vīra mantojumu, viņa saprata, ka kredītu jūgs ir daudz lielāks nekā Mārtiņš bija stāstījis. Viņas telefons burtiski karsa no parādu piedzinēju zvaniem, vēlāk kontus bloķēja zvērināti tiesu izpildītāji. Līga meklēja palīdzību sociālajā dienestā, draugu lokā un labdarības organizācijās. Sirds burtiski lūza, saprotot, ka viņai nepietiek finanses pat Mārtiņa kapa kopiņas sakopšanai. Banka Līgas un Mārtiņa māju parādu dēļ izlika izsolē. Nācās atteikties arī no automašīnām un atrast mazu īres dzīvoklīti, lai būtu jumt virs galvas.

Dzīvība apdrošināta vien 7% iedzīvotāju

Diemžēl Līgas skaudrajai pieredzei līdzīgu stāstu Latvijā nav mazums. Statistika dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā nomira 6194 cilvēki darbspējīgā vecumā no 18-65 gadiem jeb vidēji 17 cilvēki dienā. Viņu vidū arī cilvēki ar finanšu saistībām, biznesa un dzīves plāniem, nesegtiem maksājumiem, parādiem, kas bieži paliek uz tuvinieku pleciem.

Atšķirībā no pārtikušajām Eiropas valstīm, kur cilvēki krīzes situācijām, tai skaitā savai iespējamai nāvei, gatavojas un sevi un savus tuviniekus pasargā, izmantojot dzīvības apdrošināšanu, Latvijā šajā ziņā esam daudz vieglprātīgāki, atzīst Ervins Vēveris, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs. Cilvēki nevēlas domāt par nāvi, aiziešanu un to, kas paliks pēc viņiem – finanšu saistībām, parādiem, nesegtiem tēriņiem par ģimenes uzturēšanu u.c.

“Mūsu aprēķini rāda, ka vien 7-12 % iedzīvotāju Latvijā ir parūpējušies par jēgpilnu dzīvības apdrošināšanu, kamēr KASKO apdrošināšana  ir iegādāta trešdaļai automašīnu,” stāsta E. Vēveris. “Vidēji 20 000 eiro vērtu automašīnu var apdrošināt, maksājot par to aptuveni 400 eiro gadā. Salīdzinājumam, 40 gadus jauns ģimenes galva par šiem pašiem 400 EUR var apdrošināt dzīvību par četras reizes lielāku apdrošinājuma summu, kas var kļūt būtisks atspaids tiem 7% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir mājokļa kredīts. Latvijā vidējais sākotnējais mājokļa kredīts ir 70 000-100 000 EUR, bet, gadiem ejot, vidējā atlikusī kredīta summa ir ap 40 000 EUR. Ja šāds apdrošināts ģimenes cilvēks pāragri aiziet no dzīves, tad dzīvības apdrošināšana nosedz gan šo atlikušo mājokļa kredītu, gan arī paliek pāri vēl ap 40 000 EUR, ko dzīves nebaltā brīdī ģimene var izmantot citiem mērķiem – bērnu izglītībai, vecāku aprūpei, mājokļa uzturēšanai un tml. Vai tiešām investīcija dzelžos ir vērtīgāka un kāpēc par auto parūpējamiem vairāk nekā par mums pašu dārgāko – ģimeni un tuviniekiem?” jautā E. Vēveris. 

Par laimi, cilvēki kļūst gudrāki un pamazām mācās sevi pasargāt. Arī ģeopolitiskā nestabilitāte, kara draudi ir mudinājuši iedzīvotājus vairāk rūpēties par pašu un ģimenes locekļu drošumu. To apliecina arī strauji augošā interese par dzīvības apdrošināšanu, kur parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā ceturksnī audzis par 14%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Tostarp aug interese arī par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, kas ļauj cilvēkam uzkrāt līdzekļus ilgtermiņā un apdrošinātā nāves gadījumā vecuma, slimības vai nelaimes gadījuma dēļ nodrošināt atlīdzību palicējiem – sievai, vīram, bērniem vai citai personai.

“Latvijā nāve ir ļoti jūtīgs jautājums, no kura cilvēki bieži izvairās, tomēr ir jāmācās par to runāt un savā ziņā tai sagatavoties, lai pēc aiziešanas tuviniekiem ir drošība par nākotni, nevis tikai izmisums un haoss,” saka Ervins Vēveris, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.