Vērtības mums katram savas

Ziemassvētku laiks ir īpašs, noskaņa, kura valda apkārt, nemanot liek domāt par vērtībām, par to, ko vēlētos šajos Ziemassvētkos. Dāvanas? Taustāmas dāvanas? Tuvojoties četrdesmitnieka slieksnim, taustāmās lietas sen vairs nekārojas zem eglītes. Jautāsiet, cik daudz atceros no bērnības dāvanas? Necik... tas, ko atceros, ir sajūtas, izjūtas par svētku sajūtas radīšanu - pīrāgu cepšana, skaisto priekšautu uzvilkšana, kuri bija nodoti no paaudzes paaudzēm, eglītes rotāšana, kur omei bija savs stāsts par katru mantiņu, kuru ielikām eglītēm un tādēļ arī šajos svētkos es ļoti, ļoti vēlētos, lai izdotos uzburt to sajūtu, lai izdotos atrast izejvielas un recepti, spējot šādu dāvanu sarūpēt. Vai priecātos par jauniem auskariem, smaržām? Priecātos, bet gandarījums nebūtu un nebūtu šī skaistā pēcgarša.

Pašlaik, kad strādāju pati Ziemassvētku tirdziņā, redzu, ko apkārtējie meklē, ko vēlas, lai iepriecinātus sevi, vai savus mīļos. Kas kuram ir primārais, kas kuram var gaidīt un domāt, bet citam nē- zinu, ka vēlos šādu un esmu ar mieru samaksāt summu, kādu jautājat, novērtējot darbu, ieguldīto laiku. Nevar gribēt ādas somu par 10eiro, vai ne? Vai arī īpaša dizaina knupīti par 2eiro. Tajā pašā laikā nopirkt konjaka pudeli vakariņām nav sarežģīti, neienāk prātā pie kases kaulēties pārdevējai....

Nosodīt es nevēlētos, katram ir sava vērtību sistēma, katram ir tiesības pieņemt lēmumu par labu sev, savam gaidāmajam mazulim, vai arī sievai. Tik ļoti jauki vērot cilvēkus, ar kādu degsmi, vai tieši otrādi, stresu un bažām tie sarūpē dāvanas, cik ļoti gaida pasaulē nākam mazbērniņu, iztaujājot, kas tik maziņam būtu noderīgs, skaists un vajadzīgs, vedot uz Vāciju, Angliju, vai arī mērojot ceļu pāri okeānam. Vai arī - nē, kādēļ, viņi jau tāpat tik ātri izaug, ka nepaspēs novalkāt.

Mums katram tiesības ir izvērtēt, vai izdzer viskija pudeli vakarā, vai sarūpēt zeķīšu pāri, vai knupīti gaidāmajam bērniņam.

Lasīju jauku rakstu sociālajos tīklos par vīru, kurš tirgū tirgoja māju vistu olas, kaulējoties kāds pircējs teica - ja maksātu ne četri, bet divi centi, es nopirktu desmit. Vīrs arī piekrita, atdeva par 2centiem. Savukārt ģimene, kuri kaulējās par olu zemniekam, vakariņās ēda "glaunā" restorānā, atstājot vairākus eiro dzeramnaudā, bet nokaulēja pusi cenas olām, kuras tirgoja zemnieks, kura vienīgais iztikas avots ir savas vistas un tas, ko šīs vistas dod. Šeit līdzīgi, ja atdosiet knupīti par pus cenu, vai arī ādas somu sievai uz pusi lētāk, kuru ražo tepat Latvijā un arī šīs somas cilvēkiem ir vienīgais maizes pelnīšanas veids. Vai kāds parēķina, cik daudz laika aizņem izgatavot ādas somu, cik maksā materiāls, lai to izgatavotu un, cik jāsamaksā par stenda vietu tirdziņā, par pusdienām darba dienā! Bet jautājumi un kaulēšanās par viskija pudeli draugu lokā, nav. Viskijam par vairākiem desmitiem eiro nauda naudas makā atrodas un bez ierunām :)

Priecīgus Ziemassvētkus, lai izdodas katram noķert šo svētku sajūtu un saņemt viskārotāko dāvanu šajos svētkos!

Padalieties arī Jūs ar savu svētku sajūtu un to, ko tieši Jūs vēlētos Ziemassvētkos!