Vasaras gids: Cinevilla

23. Aug 2023, 00:00

Kurš gan nevēlētos izdzīvot filmu uzņemšanas piedzīvojumu! Dažreiz manu paziņojumus, kuros tiek meklēti dažādu lielāku/ mazāku kalibru filmu statisti, taču, ja nesakrīt laiki un iespējas, vēl viens variants ir doties uz Tukuma pusē esošo Cinevillu, lai redzētu, kā realitātē izskatās filmā redzamās mājas, dzelzceļa stacijas, automašīnas.

Uz Cinevillu biju vēlējusies atbraukt jau sen, jo draugu Facebook galerijās redzētas iespaidīgas bildes. Beidzot arī paši aizbraucām. Kādi iespaidi? Jāatzīst, ka biju cerējusi piedzīvot un redzēt ko vairāk. Vai brauktu vēl vienu reizi? Nē.

Uz Cinevillu aizbraucam pēc Waze sniegtajām norādēm. Atstājam automašīnu stāvvietā un dodamies iekšā iegādāties biļetes. Jāteic, ka neviens apmeklētājus nekontrolē, biļetes nepārbauda, tāpēc nebrīnītos, ja daļa "ieklīstu" arī bez maksāšanas. Ja par biļešu iegādi, tad svarīgs faktors - šeit NEVAR norēķināties ar maksājuma karti!

Kad esam samaksājuši ieejas maksu, dodamies iekšā kino pasaulē. Klīstam pa improvizētajām ieliņām, ielūkojamies telpās, kurās atļauts. Vietām atrodami QR kodi, kurus noskenējot var noskatīties filmas epozidi, kurā redzama konkrētā māja/ telpa. Jāatzīst, ka vismaz manam mobilo sakaru operatoram šajā vietā zona salīdzinoši draņķīga (kas ir liels retums), tāpēc pacietība pietiek tikai viena koda atvēršanai.

Iespējams, kas tāds tiek piedāvāts, taču man būtu labpaticies, ja pie biļešu iegādes būtu iespēja saņemt kādu bukletu/ karti, kurā pa punktiem norādītas visas apskates vietas, klāt iekļaujot info par filmām, kuras attiecīgajās vietās uzņemtas. Tā kā šādas informācijas man iztrūka, Vimeo klipiņus atvērt nesanāca, tad klīdām, kur acis rāda, iespējams, visu nemaz neapskatot.

Ja pastaigas laikā sāk mocīt izsalkums, šeit atrodama arī kafejnīca. Par tās piedāvājumu gan neņemos spriest, jo iekšā neiegājām, taču deguns vedināja domāt, ka fri kartupeļi tur pavisam noteikti ir pieejami.

Vislielāko iespaidu uz mums atstāja baznīca, kurā izskatījās gluži kā pēc vampīru apokalipses, jo altāra priekša bija ar asinīm, miruša cilvēka ķermeņa daļām. Pēc šī skata mūsu sešgadniece naktī murgoja un nevarēja normāli pagulēt.

Cinevillu izstaigājām gana ātri. Šķiet, ka pat pārāk ātri, jo manas gaidas bija lielākas nekā sniedza realitāte. Biju cerējusi vairāk uzzināt par filmu uzņemšanas procesu, redzēt un piedzīvot ko vairāk. Realitātē bija mājas, taču emocijas un piedzīvojums izpalika. Vismaz mēs devāmies projām bez īpašām emocijām. Jā, tagad varam atzīmēt, ka šeit esam bijuši, tomēr, vai citiem ieteiksim speciāli doties? Visticamāk, ka nē. Ja nu vienīgi jūsu ceļi ved garām un vēlaties savā brīvdienā iekļaut vēl vienu apskates objektu.