Vasaras blogere: Lietuvas ceļojums.

Tā, kā 2013.gada vasarā ceļojām apkārt Igaunijai...2014.gada vasarā sagaidījām dēliņu...tad šogad jau atkal bijām gatavi atvaļinājumam ārpus Latvijas robežām...devāmies uz Lietuvu. 

Kā pirmais Mūsu galamērķis bija pilsēta Anukščiai...kur devāmies lūkot jaunatklātās Lietuvas gaisa taku. Tās sākums sākas pie Puntukas akmens un tālāk aukšā pa kalnu aizvijas virs koku galotnēm.

Akmens tiešām bija iespaidīgi liels...bij pat tādi, kas tajā pat tika augšā.

IESPAIDS: Tik tiešām biju VĪLUSIES....pēc aprakstiem internetā, gaidīju tiešām garu pastaigu virs koku galotnēm...bet nesagaidīju. Taka bija patiešām īsa...4-5 nelieli līkumiņi, un acu priekšā jau parādījās tornis, un secinājums: tas arī viss. :( Pie tam ieeja maksā 1 euro, taču mēs takā iegajām no akmens puses nevis torņa, līdz ar ko - pa taku tā arī nesamaksājām, un teikšu - labi vien...foršākas sajūtas var gūt pastaigājoties pa mūsu pašu Mežakaķi un uz kāpjot kādā no mūsu pašu skatu torņiem, kuru nav mazums.

Katrā ziņā, kamēr tur pastaigu taka nebūs kļuvusi vismaz 4-5x garāka...vairs neatgriezīšos. Pie tam šobrīd tur tik daudz ļaužu, ka mierīgu pastaigu neizbaudīt...paši lietuvieši steidz apmeklēt šo objektu.

Lai mazinātu sliktās emocijas aizdevāmies tur pat blakus uz nelielu Nūronu ciemiņu apskatīt Zirgu muzeju. Ciemiņš patiešām saglabājis senatnīgu auru, bija sajūta, ka visa pārvietošanās arī galvenokārt notiek ar zirgiem.

Parkā bija dažādas koka figūriņas, pļaviņā ganījās aitiņas, blakus no zirga formām bija izveidots karuselis.

Bija iespēja pavizināties ar zirga ratiem....vai pieteikties izjādei. Tāpat arī bija dažādi eksponāti aplūkojami...dažādi pajūgi, rati, ragavas....

Tālāk devāmies aplūkot skaisto Viļņu...kurā līdz šim bijuši nebijām.

Sākumā devāmies iekārtoties viesnīcā, kurā jau caur Booking.com bijām rezervējuši sev istabiņu + brokastis. Mūsu izvēlē krita Vilnus GREEN HOTEL. Hotelis atrodas ar mašīnu 10-15min braucienā no centra...ar sabiedrisko transportu 25-30min. 

Tā, kā blakus hotelim atradās sabiedriskā transporta pietura, tad jau laicīgi sameklēju ar kādiem transportiem iespējams tikt uz centru. Tik pat saprotama transprta lapa, kāda ir mūsu Rīgas Satiksmei...ir pieejama arī viņiem. Bij izprintēti attiešanas laiki gan no turpceļam, gan atpakaļceļam, ka bija ērti ar visu "operēt''. 

Aizdevušies uz centru sākām meklēt un apmeklēt izvēlētos objektus....gājām pa Ģedimina prospektu, kur 19.gadsimtā atradās dzelzceļa līnija starp Sanktpēterburgu un Varšavu. Taču, par to šodien nekas vairs neliecina. Vienā ielas galā atrodas Saeimas ēka, otrā - Sv. Staņislava un Sv. Vladislava katedrāle-bazilika. Ja salīdzina...lietuviešiem tas pats, kas Mums Aglonas bazilika. 

Vienreizīgi skaista katoļu baznīca. Iekšā valdīja tāda aura, ko grūti aprakstīt, tāda viegluma sajūta. Vieta, kur uz brīdi izgaist visas ikdienas likstas un grūtības...kur tu spēj apkopot domas, un sajust pats sevi. Vienreizīgi, šeit es noteikti vēl atgriezīšos. :)

Tur pat aiz šīs skaistās baznīcas slējās Ģedimina pils tornis.

Arī taja devāmies uzkāpt, lai palūkotos uz skaisto viļņu no augšās. Pa ceļam bija arī Lietuvas Nacionālais muzejs, bet tas jau bija slēgts, jo pastaigājāmies jau pievakarē. Augšā kalnā devāmies ar funikulieri, kas var būt ertāks, ja jātiek augšā ar ratiem. tas darbojās līdz 19:00, arī pats ģedimina pils tornis darbojās vien līdz 19:00...tā kā mēs tur ieradāmies bez 18:45 iekšā vairs neielaida, laida vien ārā...taču augšā varēja atrasties ilgāk, jo lejā un arī augšā ir iespejams tikt pa taciņu. Skati fantastiski...

Skatam pavērās arī Trīs krustu kalns...kur arī ir iespējams aiziet...bet Mēs tur nedevāmies, jo bijām izsalkuši ka devāmies vecpilsētā - pa Viļņas senāko un greznāko Pils ielu lūkot vakariņas.

ņam...pēc garas garas dienas...liekās ka apetīte jau vairs neeksistē...ēdām Lietuvas nacionālo ēdienu kafejnīcā, kaut kas līdzīgs Mūsu LIDO. Diena bija gara...tāpēc devāmies uz hoteli, lai atpūtinātu kājas un saldi izgulētos rītienai.

Pa ceļam...Lietuvas nacionālais teātris!

Nākošā dienā apmeklējām Lietuvas KGB muzeju. (Kā mums latviešiem STŪRA MĀJA). Muzejs tiešām bija skaisti izveidots...bija ļoti daudz informācijas un saglabājušās mantas un piemiņas lietas. Pat dažādas vēstules. Apskatījā arī pagrabu, kur kamerās turēja ieslodzītos...apstākļi briesmīgi...metās drebuļi, kur varēja būt tik skarbi laiki. lai gan ēka no ārās nemaz neliecina, ka aiz tās sienā risinājās tādi skarbi notikumi. Bildes nefočējām, jo likās nepareizi kaut ko tādu fotogrāfēt. 

Tad par prieku pašiem aizdevāmies uz lielāko Viļņas tirgu - Garjunai tirgu. Nuuuuu...tiiikkk....lielsss...ka likās, ka es tur apmaldīšos. :D Izvele tik plaša, ka nezini uz kuru pusi skatities. Un cenas ar mūsu tirgu nesalīdzināt, iepirkām priekš pašiem kurpes - vismaz 2-3x lētāk kā pie Mums. Izbaudījuši tirgu....teicām Viļņai - UZ DRĪZU ATKALREDZĒŠANOS...jo palika vēl daudz kas neapskatīts, ko noteikti vēl gribēsim redzēt...devāmies uz kūrorta pilsētiņu Birži.

Biržos kā nakts mājas izvēlejāmies viesu māju, kura atradās pie paša Širvēnas ezera, kurā arī devāmies pelēties, ūdens bija silts kā piens...Gustavs pirmo reizi devās peldē ar savu pūsli.

Tā, kā arī bija laiks ieturēt pusdienas...tās devāmies baudīt uz Rinkuškiai Alus darītavu. 

Tā, kā viņi ekskursiju pa darītavu organizē vien grupās sākot no 10 cilvēkiem, tad ekskursija mums izpalika. Taču kafejnīcā bija iespējams veikt mazo degustaciju...un viesmīle atnesa paplāti ar 9 dažādiem aliem, salikti pa riņķi sākot ar vājāko, un pa vidu visstiprākie.

Baudījam dikti gardas pusdienas...un skaisto vietu.

Tad devāmies lūkot Biržu pili, kur sastapām veselu autobusu no Latvijas...bij tik patīkami svešā zemē izdzirdēt savu valodu.

Biržu pils vārti....ar vairākiem vaļņiem, kas tos pasargāja no uzbrucējiem.

Ļoti skaista vieta...pie paša ezera, iekšā pilī arī bija muzejs, uz kuru mēs arī nelāgi nokavējām. :( Tāpēc apskatījām to no ārpuses.

Lai apskatītu skaistus skatus un vakara saulrietu, pievakarē devāmies pastaigāties pa garāko koka tiltu (525m) lietuvā, kurš ved pari Širvēnas ezeram. Bija skaisti un tai pat laikā dīvaini šķērsot ezeru pa tiltu.

Pēc vakara pastaigas tik labi nāca miegs...un atjaunājās visi spēki.

Pirms mājupceļa devāmies apskatīt Biržas krasta kritenes, no kurām lielākā ir Govs ala - 12 metrus dziļa.

Pa cēļam apskatījām Ģeologu dobi..

Lapsas alu...

Āpšu alas takas...

 Biržus mēdz dēvēt arī par grimstošās zemes novadu, un kritenes ik pa laikam veidojas arī no jauna. Gruntsūdens izskalo dziļākos ģipša slāņus, tādēļ zeme nogrūst. Dažas no noslēpumainajām kritenēm ir sausas un tajās var novērot zemes slāņu struktūru, citas pārvērtušās par maziem ezeriņiem. 

3 dienas pa Lietuvu bija super skaistas, intersantas un baudāmas....taču laiks bija doties mājās, jo kur gan ir labāk, kā mājās!!! 

Welcome Home :)