Valentīndienu kopā ar mīļoto svinam jau kopš iepazīšanās, vienmēr pārsteidzot viens otru ar kādu dāvaniņu vai mīļu kartiņu, kurā ir atzīšanās mīlestībā.
Valentīndiena, manuprāt, ir diena, kad ir jāapstājas no ikdienas steigas un jāpasaka mīļotajam, cik ļoti viņu mīli. Un lielām dāvanām jau tad vairs nav nozīmes, jo mīlestību taču nemēra dāvanās.
Ar gadiem Valentīndiena mūsu ģimenē ir kā svētku diena, kad guļamistabā gulta tiek pārklāta ar sarkanu pledu uz kura uzzīmētas sirsniņas, gar sienu deg sarkana spuldzīšu virtenīte, tiek baudīta kūka un kāds dzēriens sveču gaismā.
Un tas vēl nav viss, bez tā visa augstākminētā, šogad savu vīru pārsteidzu ar dāvaniņu: skūšanās putām ar piparmētras aromātu.:)
Un tas vēl nav viss... biju veikusi rezervāciju uz svētdienas branču Vecrīgā, Kaķu mājā, kur skaisti sapucējušies jutāmies kā svētkos baudot restorāna cienīgu branču. Brančā bija iekļauti bezalkoholiskie dzērieni, glāze vīna vai šampanieša pēc izvēles, aukstais galds, karstais ēdienu piedāvājums, suši.
Un arī tas nav viss... vakarā devāmies uz Nacionālā teātra izrādi "Cilvēks, kas smejas". Izrāde bija skaista, iespaidīga un Valentīndienai atbilstoša. Un, protams, neiztikt bez Nacionālā teātra kafejnīcas apmeklējuma. Tad baudījām glāzi sarkanvīna. Skaisti!
Valentīndienas vakarā mājās vēl nobaudījām nopirkto kūku Tedijs. Diena bija izdevusies un mīlestības pilna!