Domāju, ka ikvienai mammai, atceroties pirmās dienas kopā ar mazulīti, "iezogas" jautājums: "Varbūt vēl vienu?". Un tad kādai varbūt ir savi argumenti, kāpēc nē. Bet, kāpēc "jā"?
Kāpēc vēl vienu, divus, trīs... bērnus? Jo tas ir skaisti! Kad vēl, ja ne tagad? Gaidīt? Ko gaidīt? Ņemot vērā sievietes dabisko ritmu, īpaši vēlāk pārbīdīt šo domu par lielāku ģimeni nevar. :) Jāstrādā jau arī kaut kad būs! :) Es labāk vispirms dzemdēju bērnus un tad strādāju, jo, piemēram, 50 gadus veca ir darbam arī derēšu, taču bērnu radīšanai īsti nē.
Zinu, ka ar vairākiem bērniem ir grūtāk nekā ar vienu. Bet, lai arī bērnu starpā pastāv greizsirdība, brāļi un māsas ir lieliski draugi. Domāju, ka konkurence, kas pastāv bērnu starpā ģimenē arī attīsta katru bērnu kā personību. Protams, vecākiem ir jāvar atbrīvot kādu brīdi katram no bērniem. Brīdi, kad vienkārši būt kopā.
Cik bērni būtu optimāli? Manuprāt, trīs vai četri, ar mazu gadu starpību (pusotrs, divi). Es domāju, ka tas ir tik daudz un vienlaikus tik maz, lai nebūtu par daudz, par daudz nenogurtu, bet spētu no bērniem arī saņemt to īpašo un skaisto enerģiju, ko dod koā pavadītais laiks. :) Lai skolas laikā mati nenosirmotu uzreiz, bet noteikti visi. :) Lai garantēti būtu vismaz viens mazbērns. :)
princesemince
mamma88
Ievas_mamma
Patimamma