Vai no novecošanās jābaidās?

07. Feb 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kurai no mums gan patīk apziņa, ka novecojam. Lai arī saka, ka cilvēks ir tik vecs, cik vecs viņš jūtas, ir brīdis, kad mūsu ķermenis atgādina par patieso vecumu pasē. Kā ir ar Tevi, cik viegli Tev ir pieņemt, ka ar katru gadu kļūsti vecāka?

Pieņemt novecošanās faktu nav viegli

Runājot par novecošanos, ģimenes psihoterapeite Aina Poiša stāsta, ka kādā brīdī katrai no mums ir jāatrod savs iekšējais skaistums, starojums un citas vērtības dzīvē. “No tā nemirst, taču viegli izdarāms tas nav,” atklāta ir psihoterapeite, kura saka, ka patlaban ir ļoti daudz piedāvājumu, kas ļauj palīdz pagarināt savu jaunību gan ar domāšanas, gan ar dažādiem medicīniskiem uzlabojumiem. Starp citu, Aina Poiša pati nekad nav slēpusi, ka ir veikusi ķermeņa uzlabojumus. “Kad es kļuvu par TV seju, sapratu, ka seja ir produkts, kuru pārdodu, bet skatītāji ir nežēlīgi. Viņiem patīk skatīties uz jaunību, tāpēc biju spiesta kritiski paskatīties uz sevi no malas,” viņa atzīst, sakot, ka nekad nav slēpusi, ka ir veikusi acu plakstiņu korekciju.

EGV klīnikas ginekoloģe Oksana Babula zina stāstīt, ka sievietēm pēc 30 gadu vecuma sāk samazināties virsnieru hormoni, kas dod enerģiju un spēku, paātrina vielmaiņu, uzlabo libido, bet pēc 35 gadu sasniegšanas šis hormons samazinās vēl straujāk. “Pēc 40 gadu vecuma samazinās arī estrogēns, tāpēc brīdī, kad organismā tiek sajustas izmaiņas - garastāvokļa maiņas, parādās bezmiegs, agresivitāte, sirdklauves, sievietei ir jādodas pie sava ginekologa,” skaidro speciāliste, aicinot sievietes parūpēties par savu veselību un dzīves kvalitāti. Viņa arī norāda, ka Latvijā sievietēm menopauze iestājas vecumā no 40 līdz 45 gadiem, taču ir arī agrīnā menopauze, kas var parādīties jau sākot no 35 gadu vecuma, kas raksturīgi sievietēm, kuras dzīvo lielpilsētās.

Speciālisti parasti iesaka atskatīties uz savu dzīvi, pārdomāt turpmāko, tādējādi ļaujot sev vieglāk pieņemt novecošanos, taču Aina Poiša piekrīt, ka pārdomu brīdis, kad jāatskatās uz līdz šim piedzīvoto, ir samērā depresīvs, jo neviena no mums nedzīvo siltumnīcas apstākļos.

“Šajā brīdī jāapjauš sevis saudzēšanas režīms, lai turpmāk rūpētos par sevi nevis citu uzstādījumiem. Tas ir pirmais brieduma signāls, kad sāc atbildēt uz jautājumiem, kas esmu bez visa tā, kas man ir apkārt sapulcināts,” iedrošina psihoterapeite.

Ko darīt, lai parūpētos par sevi? Vingrot!

Realitāti, ka gadu slogs kļūst tikai lielāks, signalizē arī mūsu āda un seja. To apliecina arī Dr. med Olga Zaikovska, kura vērš uzmanību, ka pēdējo gadu laikā ir bijusi virkne publikāciju par Omega3 un D vitamīna nepieciešamību ādas aizsardzībai un imunitātei. “Ar gadiem samazinās šķiedru un hialuronskābju daudzums audos, līdz ar to arī samazinās ādas elasticitāte,” tā speciāliste.

Sejas fitnesa un manuālās sejas modelēšanas speciāliste Ieva Neļķe saka, ka mēs novecojam no iekšienes, un āda ir pēdējais, kas par to liecina. Viņa aicina uz procesiem paskatīties dziļāk: “Paraugieties uz savu ķermeni kā uz mēteli ar oderi. Odere ir fasciālais karkass, bet virsējais dekoratīvais slānis ir āda, tauki un šķidrums. Mētelis izskatīsies labi tikai tad, kad odere nebūs savilkusies, tāpēc vingrot vajag, bet pirmā ir stiepšanās.”

Speciāliste demonstrē vingrinājumus, stāstot, ka galva jāizmasē dziļi, jo tad atslābināsies piere un paliks mazāk horizontālo krunku, pacelsies acu augšējais plakstiņš. “Ja krunka nav pārāk sena, tā var palikt seklāka,” viņa iedrošina. I. Neļķe uzsver, ka svarīgs nosacījums, vecot masāžu, ir, ka vienmēr jābūt atbalsta punktam, lai nesaspringtu kakls. Masāža javeic dziļi, tāpēc jāiedomājas, ka masējam nevis matus, bet gan galvu daudz dziļākā līmenī.