Apbrīnojami, kādas idejas Māmiņu kluba darbiniekiem ienāk prātā. Bet kāpēc gan ne - es varu iedomāties, kas es esmu par ziedu.
Es esmu roze. Ne tikai tāpēc, ka man ir tāds uzvārds, bet arī tāpēc, ka tā jūtos. Es jūtos pilnasinīga un plaukstoša. Dāvinot man ziedus, cilvēki bieži vien apzināti vai neapzināti izvēlas tieši rozes.
Mana piecgadīgā meita teic, ka es esmu tulpe. Uz jautājumu, kāpēc, izskan atbilde, ka man esot tāda pati bāla seja kā tulpēm. Nu, ko, katram ir savs vērā liekams viedoklis.
Vīrs aizdomājās, kāds gan zieds es esmu. Roze gan neesot, bet sarkans un daudzām lapiņām. Pujene, vai. Hm, bet kāpēc? Tāpēc, ka ziedoša un dzīva...
Toties mana kaķene Kate gribētu, lai es būtu raibs ziedu pušķis, lai var pagrauzt zaļos kātus.
Tā nu es ziedu un plaukstu un gaidu maiju, kad uzziedēšu paīstam!