Sveiciens visiem! Šodien ēterā mans blogs, lai arī jums būtu kāda ideja ierosmei, ko tad brīvdienās gatavot!

Ziniet, man ir tāda rakstura iezīme vai pat ieradums, knapināties. BET ne šajā reizē. Ar pārliecību saku: es ļoti gardas picas cepu, gan klasiskās, gan itāļu. Man ļoti garšo pica, tāpēc, kad to gatavoju, rezultātu baudu tiešām no sirds baudot katru gabaliņu.

Bēdīgi, ka picu grib piedēvēt fast-food kvalitātes ēdienam, jo Itālijā un Spānijā tas ir pilnvērtīgs ēdiens un pat pilnīgi veselīgs ēdiens. Bez visādām desām, majonēzēm un lētiem kečupiem.

Mīklu es vienmēr lieku maizes veidnē, un jāsaka, tā vienmēr sanāk labāka, kā manis taisītā, rullētā.

Taisnībsakot, man ne visai patīk strādāt ar mīklu, jo vairāk man patīk gala rezultāts.

Jums patīk darboties ar mīklu? Kāda mīkla vislabāk jums patīk? Padalieties ar receptēm komentāros!

Tātad par picu:

Manuprāt, ir 3 sastāvdaļas, kas nekad nekādi nesabojās picu:

1. Kvalitatīvi produkti. Piemēram, augstākā labuma milti. Tie pat jūtami maina ēdiena garšu.
2. Aromātiskās zālītes. Man dāvanā reiz atveda nelielu maisiņu ar provansas zālītēm, zaļumiem. Sargāju to ļoti.
3. Daudz-daudz mocarellas

Mīkla pati vienkāršākā - 2 nelielām picām:

• milti (200 g);
• ūdens (120 ml);
• sāls (1/3 t.k..)
• raugs (1 t.k.).

Kā jau rakstīju, visu lieku maizes mīklas veidnē, nospiežu podziņu un brīnumaparāts dara pats pārējo. Pēc tam maksimāli plāni izrullēju mīklu. Man patīk tikai tāda pica, ar gandrīz kraukšķīgu garoziņu. Ieziežu to, izmantojot otiņu, ar olīveļļu un atstāju siltā vietā uz 15 minūtēm.

Ja jums nav tāda brīnumaparāta, tad visu var paveikt ar rokām un mīlestību, mīklai tas patīk.

Visu sajaucam un ļaujam mīklai atpūsties.

Starp citu, neliels noslēpums, kas ļauj mīklai būt elastīgai un gludai ir  - jāpievieno dažas karotītes olīveļļas mīklai.

Reiz vasarnīcā, kur man nebija krāsns, es picu pagatavoju uz pannas  - 10 minūtēs. Sanāca garda, tā, ka tie, kam nav maizes cepšanas krāsns, vai cepeškrāsns, iesaku izmēģināt šo recepti:

- 4 lielās karotes krējuma
- 2 olas
- 9 lielās karotes miltu (bez kaudzītes)

Mīkla sanāk šķidra kā krējums, to var ieliet pannā, kas ieziesta ar eļļu un pa virsu atliek vien salikt to, kas pašiem garšo.

Liekam pannu uz plīts, un cepam uz nelielas uguns.

Pannai uzreiz jāuzliek vāks, un tiklīdz siers ir izkusis, pica gatava.

Vai esat tādu mēģinājušas pagatavot? Varbūt esat mēģinājušas pagatavot kādu citu, neparastu, eksotisku picu?

Es dzīvoju Spānijā kādreiz un tur vienā no tavernām mums pasniedza picu ar bumbieriem, zemenēm.. Es esmu par jebkuriem eksperimentiem, un man šī pica garšoja.

Man picai svarīgākais ir tieši rauga mīkla. Pati pret to izturos neviennozīmīgi un katru dienu neēdu, bet adekvātos daudzumos pa retam katrs var atļauties.

Un tagad jāķeras pie picas virsiņas, manā klasiskajā picā ir divas svarīgākās sastāvdaļas: mocarella un tomāti.

Liekam visu cepties labi uzsildītā krāsnī uz 180 grādiem, kādas 10 minūtes.

Un pēdējais, lai izbaudītu aromātiskās picas burvību un kraukšķīgo mīklu, to jāpasniedz uzreiz pēc pagatavošanas.

Buon appetito!