Tievēt vai tomēr nē

Ir pavasaris. Mēs sākam skaitīt dienas līdz vasarai. Sporta klubi uztura speciālisti un citi tādi sāk reklamēt sevi ar "X dienas līdz vasarai un peldkostīmu sezonai". Arī tepat MK tiek izsludināti tievēšanas maratoni. Nometīsim siltumslāni. Kas, protams, ir ļoti labi un pareizi, pareizs uzturs, izvairīšanās no liekā svara - tas novērš daudzas citas veselības problēmas nākotnē. Bet manuprāt ļoti maz tiek runāts par "otru grāvi". Tepat blogos nesen lasīju vienas mammas rakstu par to, kā svars pēc dzemdībām ļoti sarucis, nu jau ir pazemināts, nekāda skaistuma, tikai kauli un āda. Ir sievietes, kas vai nu rūpējoties par mazo nepaspēj pienācīgi paēst, kur nu vēl pavingrot, vai arī ģenētiski ir kalsnas un ļoti strauji zaudē visu lieko. Tad dzirdam par situācijām, kad pazemināts ir viss - kopējais svars, muskuļu masa, tauku daudzums organismā. Bet tas viss ir vajadzīgs. Tauki, kas veicina vitamīnu uzsūkšanos un sargā orgānus, muskuļi  kas mūs satur kopā un neļauj iedzīvoties, piemēram  muguras problēmās cilājot mūsu mazos lielos mazuļus.

Es arī ļoti ātri pēc dzemdībām zaudēju visu, kas bija lieks, mani "apēda" mazulis, jo vismaz ar krūts barošanu nekādu problēmu nebija. Bet man bija (un jau gadu ir) problēma vai nu saņemties un regulāri atsākt sportot, vai arī iestājas "nav muskuļu  sabeidzu muguru, tagad fiziski nevaru sākt vingrot, jo sāp". Es regulāri jūtu, ka kaut vai pastaigā netieku līdzi savam sportiskajam vīram, kurš pēc 10km pastaigas pajautā - vai tad tu jau noguri? Muguras sāpes ik pa laikam atgādina, ka kopā ar riepiņu uz vēdera mani pameta arī korsetes muskuļi. Kopumā šķiet, ka šī ir pavisam cita, vairumam nesvarīga pasaule. Bet vai nebūtu skaisti, ja rūpēm par liekā svara aizdzīšanu un skaistas formas atgūšanu pievienotos arī rūpes par svara atgūšanu? Kaulu kambaris, kas salūst zem sava mazuļa svara arī nav skaista forma. Kur nu vēl veselīga.