The queen of the ocean

Šodien beidzot izmantojām izdevību un apmeklējām tik izslavēto, bet tik pat arī pelto izstādi par slaveno pasažieru tvaikoni, kas jau savā pirmajā braucienā 2 stundu un 40 minūšu laikā nogrima Atlantijas dzīlēs.
Ieejas maksas, salīdzinot ar tās sākotnējo cenrādi, ir samazinātas http://titanic.delfi.lv/lv/biljetes/), arī audiogids šobrīd pieejams par brīvu. Gida pakalpojumi gan tādās pašās cenās.. Iesākumā dēli nevēlējās gidu, taču biju stingri nolēmusi, ka labāk būs, ja kāds pastāstīs ko vairāk, nekā var izlasīt pie bildēm un izliktajiem priekšmetiem. Mūsu gide Ilga izrādījās super atraktīva un zinoša!  Viņas vadībā izstādi izstaigājām 3 stundās, un tas nebija nemaz lēnā garā-tā kā skatāmā un klausāmā ir ļoti daudz.
Izstādē redzēsiet gan 1., gan 2.un 3.klases pasažieru foto, gan viņu dzīvesstāstus, kas jūs gan iedvesmos, gan izbrīnīs, gan sadusmos. Varēsiet iepazīties ar kuģa būvniecības milzīgajiem apmēriem, izmantotajiem materiāliem un darbarīkiem. Uzzināsiet, cik daudz bagāžas katrs pasažieris drīkstēja pārvadāt. Dzirdēsiet stāstu par to, kā pasaulē greznākā lainera nokavēšana var būt arī cilvēka mūža pilnā loze, bet citam-rūpes par jaunās sievas un gaidāmā mazuļa veselību, aizskrienot pēc siltāka apģērba, -pēdējā liktenīgā izšķiršanās.
Staigājot pa pirmā klases pasažieriem veltītajām telpām, sajutīsiet greznību, pārticību,bezrūpību un augstprātību. Sajutīsiet, kā mutē skrien siekalas, skatot greznos galda piederumus, traukus, servīzes, un izdzirdēsiet sirēnu:), ja pārkāpsiet līniju, kas sargā retus eksemplārus. Uzzināsiet, ka viena ēdienreize šajā klasē maksāja 5 dolārus, kas ir ekvivalenti 117,50 ASV dolāriem mūsdienās. Un pasmīnēsiet, kad sapratīsiet, ka daudzi šīs 2 dienas līdz katastrofai ēda uz parāda:) Bet ēdiens uz kuģa bija daudz, daudzos tūkstošos kg, šampānieša un vīna pudeļu skaits krietni pārsniedza 1. klases pasažieru skaitu.
1.klases greznību pasvītroja arī turku pirts, baseins, pat trenažieru zāle ar tā laika modernākajām iekārtām, kas imitēja, piemēram, jāšanu uz zirga.
3.klases pasažieriem daudz informācijas netiek veltīta-nu gluži tāpat, kā tajā liktenīgajā naktī-viņi ar savām cerībām par labāku dzīvi tika atstāti nolemtībai. 3.klases kajīte mums atgādināja mūsu pašu M/S Isabelle, kas katru otro dienu vizinās uz Stokholmu:)
Izgājuši uz improvizētā klāja un apsēdušies uz soliņiem, varējām baudīt zvaigžņotās debesis, kas pēc aculiecinieku stāstītā tonakt esot bijušas visskaistākās, kas mūžā redzētas. Mūsu mazā meitiņa pat nevēlējās no galerijas iet ārā-zvaigznes tik ļoti mirguļoja un spīdēja! Un tad jau ir telpa ar slaveno aisbergu. Ja izstādes sākumā apmeklētāji varēja šim aisbergam pieskarties, lai sajustu stindzinošo aukstumu, tad šobrīd jau aisbergs ir pavilkts nostāk un tādas iespējas vairs nav. Žēl, bērni būtu gribējuši, taču siltums un prožektoru gaismu ir darījuši savu.
Bet tad ir cita interesanta daļa-sevis meklēšana izdzīvojušo/bojā gājušo sarakstā. Sākot ekskursiju, katram apmeklētājam tiek iedota biļete , uz kuras ir kāds īstā pasažiera vārds un dzīvesstāsts. Man paveicās-atradu sevi pie izdzīvojušiem pasažieriem!
Jau izstādes izskaņā informācija par to, kā Titāniks tika atrasts, kā pie tā ar speciālas tehnikas palīdzību nolaidās okeāna dziļumā, filmiņa par bojāeju. Nu un tad medusmaize Dž. Kamerona filmas cienītājiem - K. Vinsletas kleitas , L.Di Kaprio apģērbs, filmas scenārijs.
Un piedāvājums doties nākamgad ceļā ar kuģi Titāniks II!:)
Un, protams, protams, sazvērestības teorijas par īstajiem bojā iešanas iemesliem. Bet es tomēr gribu ticēt, ka Titānika Ahilleja papēdis bija metāliskas skrūves un īpašnieku nolaidība un ambīcijas,  nevis konkurentu mantrausība un nenovīdība.
Un tad informācijas pārpilni tiekam izvesti gaismā, kur var iegādāties visdažādākos suvenīrus ar kuģa attēliem (slavenā kaklarota Okeāna sirds gan jau izpārdota), bet mēs steidzam skatīt foto, kuri uzņemti uz klāja  un uz slavenajām kāpnēm . Zinu, ka citi pa kluso steidz bildēties izstādē, taču mēs redzēto saglabāsim atmiņās. Un rīkotāju  piedāvātās bildes nav nemaz sliktas. Pārīti izvēlējušies un iedevuši savu epastu, lai tās atsūtītu arī uz tā, piesēžam kafejnīcā. Cenas - 1,20, snickers 0,90, kafija 2 eiro, tēja 1,50. alus ap 2 eiro. 
Izstādi apmeklējām gan lieli, gan mazi. Pat pusotrgadniece varonīgi izturēja, kaut, protams, bija brīži, kad vairāk par visu viņa vēlējās padauzīt pa stikliem, aiz kuriem atrodas priekšmeti vai pārkāpt pāri signalizācijai. Skolas vecuma bērniem patika ļoti, uzdeva daudz papildjautājumu, par ko gide smējās, ka diez vai viņa ar maniem dēliem savu eksāmenu nolikšot:)
Mēs paši pat vēl būtu gribējuši ilgāk pastaigāt un katru priekšmetu un detaļu sīki aplūkot-ja jau, tad jau.
Izstāde viscaur ir izstaigājama arī ar ratiņiem. Domāju, ka brīvdienās apmeklētāju ir daudz vairāk, tāpēc izvēlējāmies darba dienas vidu, kad ērti katram stendam varējām piekļūt. Arī ārpusē autostāvvieta ir tukšāka līdz ar to. Nokļūt uz Sporta Manēžu (Maskavas iela 160)c, kur šobrīd pietauvojies kuģis, varat gan ar personīgo auto, gan ar sabiedrisko transportu: no centra ar 3.,7.9 tramvaju  jākāpj laukā pieturā  Balvu iela, tad jāiziet cauri parkam . Ieeja gan ne no Maskavas, bet Krasta ielas puses.

Ja esat Titānika fani, ja patīk vēsture un relikvijas, ja jūs iedvesmo stāsti par varonību un labsirdību,kā arī nebaidaties skatīties acīs cilvēku nežēlībai, gļēvumam, neparedzamībai un vientiesībai-atrodiet laiku un aizejiet uz izstādi. Un noteikti nenožēlojiet naudu gidam!