Tev mana mīļā.......

14. Mar 2018, 10:51

Mamma paliek mamma, neatkarīgi no vecuma. Un mīlestība nemazinās no bērnu vecuma, tāpat sāp sirds un iznāk paraudāt spilvenā un dusmīgi uzsaukt tam vīram tur augšā par to, ka viņš nav nosargājis manu bērnu. Atšķirība no 20 gadīgas mammas ir tikai tā, ka biežāk pie spoguļa pieejot, var redzēt kādu sirmu matu.

Neatkarīgi no tā, mamma mācās visu savu dzīvi. Brīdī, kad gribas jau pieaugušo bērnu pamācīt, zemapziņā gribas, lai viņš nepielaiž tādas kļūdas, ar kādām esi saskāries tu. Gribas, lai viņi ir laimīgāki, veiksmīgāki. Mamma ir tikai cilvēks un bieži vien, kad apvainojaties uz savu mammu par to, ka viņa maisās Jūsu dzīvē, atskatieties, iespējams, viņa vienkārši nemāk Jums pateikt to, ko vēlas tā, lai Jūs viņu sadzirdētu.

Kad dzīvē pienāk brīdis, kad saskaries ar situāciju, kad saproti, ka visi pareizi, nepareizi vairs nav svarīgi, bet galvenais, lai tavs bērni ir veseli, lai viņi ir ar tevi , saproti ka galu galā neviens nav teicis, ka tu savu dzīvi dzīvo pareizi. Iespējams, ka viņu pieņemtie lēmumi ir savādāki un man nepieņemami, bet nav nepareizi.

Vakar manai mīļajai lielajai meitiņai palika 26. gadi. Liekas, ka šis laiks ir paskrējis kā viena diena. No brīža, kad es gaidot viņu, zvanīju māsai un teicu, ka sonogrāfijā redz meitenīti. Mani nebiedēja tas apstāklis, ka audzināšu savus bērnus viena, es tik ļoti gribēju savu meitiņu, mazu mīļu lellīti. Kā visas mammas, es strādāju un man nebija iespēju veltīt tik daudz laika saviem bērniem, kā man to būtu gribējies. Tagad es par to domāju gandrīz katru dienu, man visu laiku ir sajūta, ka nespēju iedot viņiem visu to, ko viņi bija pelnījuši.

Mīļās mammas, mīļojiet savus mazuļus , viņi ir mazi gan divos, gan septiņos un arī divpadsmit gados. Biežāk sakāt, ka viņus mīlat un atkārtojiet, ka viņi ir paši labākie un viņiem viss izdosies. Kad esam jauni, mums liekas, ka maziņš puisītis, kam ir pieci gadi ir jau liels un viņam nevajag lieku reizi samīlēt mammīti, bet tā tas nav.

Gāja laiks un bērni pieauga. Mēs abas rīkojām sev īpašas mammas un meitas dienas. Neatkarīgi no tā, ka naudas bija maz, mēs gājām kopā dzert tēju un kad ziemassvētkos iet filma par Grinču, atceros, kā mēs abas uz to devāmies kopā. Tā bija pirmā filma kinoteātrī, ko viņa skatījās. Kikai tāpat kā visām meitenēm gribējās savu leļļu māju un es visu nakti sēdēju un plauktu pārtaisīju par leļļu māju, bet dzimšanas dienas kūkai krāju naudu vairākus mēnešus. Viņai bija jau divpadsmit un tāpat kā citas meitenes viņa gribēja savā dzimšanas dienā sarīkot ballīti.

Pēdējā marta svētdienā man ir dzimšanas diena un savos septiņos gadiņos, viņa no pusdienu naudiņas bija iekrājusi divus latus. Ar lepnumu sejā Kika mani pamodināja un teica, ka mēs iesim pirkt man dāvanu uz Čiekurkalna tirgu. Viņai rociņās bija mazie santīmiņi pilna sauja. Es ļoti gribēju rudu kaķīti un viņa bija izdomājusi, ka man to nopirks.

Laiks paskrēja un pienāca brīdis, kad mēs uzzinājām, ka mūsu dzīvē drīz ienāks mazs puisītis. Tik ļoti gribējās, lai viņa būtu pati laimīgākā meitene. Tā bija viena no tām retajām reizēm, kad jautāju VIŅAM , kāpēc viņš nepasargāja manu bērnu, kāpēc viņai jāatkārto mans liktenis. Kad mazais puisītis piedzima, viņš bija ļoti maziņš, bet stingri saspieda man pirkstu, it kā teiktu, ka es esmu cīnītājs. Kad izgāju no slimnīcas man, likās, ka esmu piedzērusies, es bezspēkā streipuļoju uz vilcienu, viss bija beidzies labi. Veselu diennakti es biju blakus savam bērnam. Pirms mēneša, kad viņa gulēja slima ar plaušu karsoni man likās, ka pazaudēšu savu bērnu, tagad atkal. Viņa gulēja uz galda bāla, acis iekritušas un ar katru brīdi zilie loki palika lielāki un tumšāki. Tu saproti, ka neko nevari izdarīt izņemot lūgt VIŅAM, lai tev neatņem tavu bērnu.

Tagad mana mazā lellīte gaida savu mīļo lellīti, kas būs divu brālīšu mīlulīte. Viņa ir jauna skaista sieviete un es ļoti gribu, lai viņa ir laimīga. Lai viņai viss izdodas. Mammai meitiņa ir, kas ļoti īpašs un es zinu, ka viņa ir ļoti gaidīts bērniņš tāpat kā pati Kika.