Tērvetes dabas parks

Tērvetes dabas parks

29. Jul 23:46 Olīša mamma Olīša mamma

Domāju, ka gandrīz katrs no mums kaut reizi savā dzīvē ir bijis Tērvetes dabas parkā.

Es pirmo reizi tur biju skolas laikā klases ekskursijā. Tērvete manās atmiņās bija palikusi kā ļoti skaista atpūtas vieta ar daudz koka skulptūrām no dažādām pasakām. Kopš pirmā brauciena bija pagājuši jau vairāk kā desmit gadi, ja pat ne visi 15! Pirms pāris gadiem, izdomājām, ka ļoti sen tur nav būts un vajadzētu aizbraukt atkal apskatīties, kā nu tur izskatās un kas pa šiem gadiem ir mainījies. Bijām diezgan pārsteigti, ka parks izskatās pilnīgi savādāk, nekā bija saglabājušās manas bērnības atmiņas. Protams bija arī celtnes un koka skulptūras, kas joprojām lepni stāvēja pēc visiem šiem gadiem.

Tagad, kad Olivers ir pietiekoši paaudzies, mēs sagaidījām tēta atvaļinājumu un jau atkal devāmies uz Tērveti. Šoreiz, lai parādītu mazajam pasaules pētniekam vietu, kura mums kopš bērnības palikusi atmiņā, kā viena no foršākajām ekskursiju vietām, un izpētītu, kas jauns izveidots pa šiem trīs gadiem, kad bijām tur pēdējo reizi.

Sacīts, darīts! Dodamies ceļā.

Par auto novietošanu šeit ir jo īpaši padomāts. Pretī parkam, otrpus ielai, atrodas milzīga, bezmaksas auto stāvvieta, kurā noteikti jebkurš atradīs vietu savam auto. Pie pašas parka ieejas ir arī maksas stāvietas. No bezmaksas stāvvietām pāri šosejai ved ļoti skaists gājēju tiltiņš.

Cenas parkam, manuprāt, joprojām ir saglabājušās diezgan pieņemamas.

Ja ir ļoti daudz nesamu mantu, tad var iznomāt velkamos ratiņus, kuros var iesēdināt arī mazo tipinātāju, ja viņam piegurst kājiņas, jo staigājamie plašumi tur ir diezgan pamatīgi. Mums tas nebija nepieciešams, jo Oliveram vēl patīk sēdēt savos ratiņos.

Atbraucot uz parku, mēs jau zinājām, ka visu nepaspēsim fiziski izstaigāt, tāpēc jau no paša sākuma izdomājām uz kurām vietiņām iesim, lai būtu vispiemērotākās Olītim.

Kā pirmais apskates punkts mums bija Rūķīšu mežs.

Pa ceļam ik pa laikam ir norāžu stabi, kas ļauj aiziet pareizā virzienā un nonākt galamēŗķī.

Tāpat arī ik pa laikam ir manāmas tualetes – koka būdiņas. Rūķīšu mežā ir daudz mazo mājiņu, kur bērni var ielīst iekšā, izpētīt visu. Aiz nožogojumiem tika būvētas klāt jaunas mājiņas, tātad jau atkal nākamajā gadā parka būs ļoti daudz, kas apskatāms no jauna.

Ejot cauri mežam, taciņa ved uz Skatu torni. Torni, kurā noteikti iesaku uzkāpt ikvienam parka apmeklētājam, jo skats no augšas paveras patiešām lielisks. Uzkāpjot augšā sapratām, ka mūsu mazais pelēns īpaši droši nejūtas tik lielā augstumā. Tāpēc ilgi augšā neuzkavējāmies.

Nākamā pietura mums bija Rūķīšu pilsēta Čiekure.

Šī bija kā obligātā apskates vieta, jo iepriekš esot Tērvetē tā vēl nebija gatava, tikai tapšanas stadijā. Bet jau tad bija skaidrs, ka šī noteikti būs pieprasītākā vieta mazajiem ķipariem. Un tā arī ir, godīgi sakot, pat es tur labprāt padzīvotos visu dienu. Ļoti skaistas mazās rūķu mājiņas. Gandrīz katrā mājiņā ir koka kluči ar ko mazajiem paspēlēties.

Pilsētiņas vidū ir mazs veikaliņš, kur nopirkt kādu našķi. Maliņā ir ļoti skaistas labierīcības, kurās ir arī zīdaiņu istabiņa ar pārtināmo galdu.

Pilsētiņa ir tiešām lieliska. Pilsētas nomalē ir Rūķu autoskola, kur bērniem ir iespēja iemācīties autovadīšanas/motovadīšanas noteikumus, izbraukt trasi un iegūt Rūķu autoskolas autovadītāja apliecību. Šis protams ir par maksu, bet noteikti tā vērts.

Izdzīvojoties pa šo pilsētiņu, cauri Pasaku mežam devāmies uz Atrakciju laukumu. Pa ceļam uz atrakciju laukumu, gājām garām Gaisa takām.Tik ļoti skaista atpūtas vieta ģimenēm. Ar tik maziem bērniem kā mums Olivers, tur gan īsti nebūs ko darīt, bet ar lielākiem – noteikti! Labprāt arī pati kādreiz izietu šīs gaisa takas. Trase ir tiešām gara un ļoti interesanta. Malā sēdētājiem ir pieejamas dažādas atpūtas zonas, kur pasēdēt un pagaidīt “kāpelētājus”.

Cauri pasaku mežam, nonākot Atrakciju laukumā nebija ne mazāko šaubu, ka ir jāuzkāpj kalnā, lai apskatītu lielo Lutausi.

Atrakciju laukuma ir jauks koka labirints priekš bērniem. Olītis paaugsies, noteikti ļausim visu izskaridīt un izpētīt. Pagaidām vēl par mazu priekš šī Atrakciju laukuma.

Visas mūsu vēlamās apskates vietas tika izstaigātas, mazajam pasaules pētniekam jau sāka nākt miedziņš, tātad – laiks doties uz māju pusi. Bet, kas ir Tērvetes dabas parka apskatīšana, bez izbraukšanas ar Pasaku bānīti. Bānīša pieturvietā, pazvanījām un izsaucām viņu. Vienai personai brauciens ar bānīti maksāja 1,50 EUR. Oliveram brauciens bija bezmaksas. Mazais pelēns bija sajūsmā par šo bānīti, jo brauca ar tādu pirmo reizi.

Šis bija ļoti skaists ģimenes izbrauciens. Atgriezīsimies Tērvetē noteikti vēl daudz reižu, jo kā jau minēju, parks viisu laiku tiek atjaunots un papildināts ar dažādiem jaunumiem. Katru gadu ir jaunas vietas un lietas, ko apskatīt. Parks, kurš nekad nebeidz pilnveidoties.

Par ģimeniskām brīvdienām un piedzīvojumiem bagātu vasaru!