Superbēbis 2025: Kā mammai pēc dzemdībām atgūt spēkus?

Pēcdzemdību periods ir gana izaicinošs posms sievietes dzīvē. Ķermenis atkopjas no grūtniecības un dzemdībām, jāpielāgojas jaunam ritmam, rūpēm par mazuli un nereti arī miega trūkumam. Daudzas mammas atzīst, ka fiziski viss it kā ir kārtībā, bet trūkst spēka un enerģijas. Kā saprast, kas notiek ar ķermeni un kā sev palīdzēt?

“It kā viss ir labi, bet spēka nav...”

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste Karlīna Elksne stāsta, ka šādu sūdzību pēcdzemdību vizītēs dzird ļoti bieži. “Mammas saka, ka viss ir kārtībā, bet jūt nogurumu, nespēku, reizēm arī nomāktību. Tad sākas izmeklēšana, diagnostikas darbs." Pirmais solis ir pārbaudīt pamatlietas – D vitamīna un dzelzs līmeni, vairogdziedzera darbību, infekcijas, asins ainu. Ja šie rādītāji ir normas robežās, tiek analizēts dzīvesveids, miegs, uzturs un emocionālā labsajūta.

Ikdiena ar mazuli – jauns ritms un jauni ieradumi

Superbēbīša māmiņa Loretta stāsta, ka šobrīd, kad aizritējušas trīs nedēļas pēc dzemdībām, sāk veidoties režīms. "Tas pateicoties tam, ka diezgan piedomāju pie tā, lai parūpētos par savu labsajūtu. Man palīdz arī vīrs," saka viņa. Loretta īpaši pievērš vērību rūpēm par savām krūtīm, ķeizargrieziena rētai, tāpat arī sekojot līdzi tam, lai dzertu pietiekami daudz ūdens, saņemtu vajadzīgās uzturvielas. "Mamma pēcdzemdību periodā ir superspēks," uzsver Loretta, piebilstot, ka viņai ikdienā justies labi palīdz duša, ūdens un miegs. “Ja pa nakti nesanāk izgulēties, cenšos pagulēt arī dienas laikā. Pat tad, kad visu laiku gribas skriet un kaut ko darīt, kamēr mazulis guļ, ar trešo bērnu saku – paguliet,” uzsver trīs bērnu māmiņa.

Ginekoloģe Karlīna Elksne uzsver, ka miegs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē sievietes pašsajūtu. “Mūsu noguruma pakāpi lielā mērā nosaka miega kvalitāte – gan cik daudz guļam, gan cik mierīgs ir miegs. Ja mamma pati vairs netiek galā ar miega problēmām, jāvēršas pie speciālista. Tāpat būtiski izvērtēt psihoemocionālo stāvokli, jo hronisks nogurums var būt arī depresijas simptoms,” norāda ārste.

Emocionālā un fiziskā labsajūta ir cieši saistītas. Ja organisms nesaņem pietiekami daudz uzturvielu, tas atspoguļojas arī emocijās. Sievietēm pēc dzemdībām bieži ir pazemināts dzelzs vai D vitamīna līmenis, zarnu mikrofloras disbalanss. Tāpēc svarīgi ēst pilnvērtīgi un sabalansēti, neizlaižot maltītes. Ir produkti, kas palīdz justies labāk – tie, kas satur endorfīnus, dopamīnu, serotonīnu.

Kustības – labsajūtas avots

Karlīna Elksne uzsver, ka arī mērena fiziskā aktivitāte ir būtiska. “Zinātniski pierādīts, ka vismaz 45 minūšu fiziskas aktivitātes trīs reizes nedēļā uzlabo emocionālo stāvokli un veicina laimes hormonu izdalīšanos. Saules gaisma, kustības un sevis pārvarēšana sniedz gandarījumu, jo uzvara pār sevi dod vairāk spēka nekā sevis pastāvīga saudzēšana.”

Katras mammas pieredze – atšķirīga

Katra grūtniecība un pēcdzemdību periods ir atšķirīgs. Māmiņa Loretta atzīst, ka šoreiz novērojusi arī fiziskas izmaiņas: “Man izkrīt un lūzt mati, arī mazulim ir hormonālās pumpiņas. Tas atgādina, ka katra pieredze ir unikāla. Šobrīd meklēju, ko varētu lietot, lai stiprinātu matus un atgūtu enerģiju. Gribas arī saldumus, jo ne vienmēr izdodas paēst siltas pusdienas, bet cenšos piedomāt, lai organisms saņem visu vajadzīgo.”