Ārsti un pacienti sūta trauksmes signālus valdībai par migrēnas medikamentu pieejamību

Migrēna ir viena no izplatītākajām neiroloģiskajām slimībām pasaulē, tomēr tās ietekme uz sabiedrības veselību Latvijā joprojām netiek pietiekami novērtēta. Dēļ sarežģītās piekļuves medikamentiem un ierobežotā budžeta, efektīva ārstēšana ir pieejama ārkārtīgi mazai daļai migrēnas pacientu – vien aptuveni 200 Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt medikamenti pieejami tikai tad, kad slimība jau būtiski pasliktinājusi viņu dzīves kvalitāti, darbspējas un nereti arī finansiālo situāciju. Salīdzinājumam – Igaunijā līdzvērtīgus medikamentus saņem ap 800 pacientu, savukārt Lietuvā tie ir gandrīz 4000. Migrēna lielākoties skar cilvēkus darba spējīgā vecumā, īpaši sievietes. Tas ne tikai ietekmē valsts ekonomiku zaudēto darba dienu dēļ, bet arī grauj Latvijas ģimeņu ikdienu. Tādēļ ārstu un pacientu organizācijas nosūtījušas vēstuli Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, mudinot pārskatīt kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību.

Kas ir migrēna?

Vidēji stipras, stipras un pat neizturamas galvassāpes, kuras pavada slikta dūša, vemšana, paaugstināta jutība pret gaismu un skaņu, dažkārt pat īslaicīgs redzes zudums. Ar šādu saslimšanas gaitu Latvijā ikdienā sadzīvo vairāk nekā 150 000 cilvēku, lielākoties tieši darba spējīgā vecumā. Tie ir cilvēki, kuri strādā, audzina bērnus, rūpējas par savām ģimenēm un veido Latvijas ekonomiku. Vienlaikus migrēna ir otrs biežākais darba nespēju izraisošais veselības traucējums pasaulē, bet jaunu sieviešu vidū – pirmais. Līdz ar to šī slimība skar tieši to sabiedrības daļu, no kuras visvairāk ir atkarīga valsts ekonomiskā attīstība, darba tirgus ilgtspēja un demogrāfiskā nākotne. Sievietes, kuras ar migrēnu slimo trīs reizes biežāk nekā vīriešiem atzīst, ka nereti migrēnas dēļ ir vai nu atlikušas grūtniecību vai izlēmušas nekļūt par mātēm, jo migrēnas stāvoklis un sāpes nav savienojamas ar rūpēm par ģimeni. Mātes un bērna veselības aprūpe ir noteikta Latvijā par nacionālo prioritāti, tomēr migrēna šajā kontekstā palikusi nepamanīta.

Migrēnas lēkmes nozīmē arī atceltas darba dienas, atteikšanos no sabiedriskās dzīves un nepārtrauktu neziņu par to, kad slimība atkal pārņems ikdienu. Hroniskas migrēnas gadījumā tās var būt vairāk nekā 15 dienas mēnesī, liekot cilvēkiem pamest darbu, paliekot bez iztikas līdzekļiem un nekvalificējoties invaliditātes pabalstiem. Daudzi pacienti gadiem ilgi dzīvo starp kārtējo lēkmi un cerību, ka nākamā ārstēšanas metode beidzot palīdzēs. Kamēr citas hroniskas slimības sabiedrībā tiek uztvertas ar izpratni, migrēnas pacienti nereti joprojām dzird: "Tās taču ir tikai galvassāpes." Šī stigma kavē savlaicīgu diagnostiku, ārstēšanu un palīdzības meklēšanu, vēl vairāk padziļinot slimības radīto slogu.

Šādai situācijai ir arī būtiska ietekme uz valsti kopumā. Migrēna samazina darba produktivitāti, palielina darbnespējas lapu skaitu, veicina priekšlaicīgu darba tirgus pamešanu un rada ievērojamas netiešās izmaksas veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmai. Vienlaikus nepietiekama efektīvas ārstēšanas pieejamība veicina nepamatoti plašu bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošanu, kas var ne tikai novest pie medikamentu atkarīgām galvassāpēm, bet arī pie nopietniem aknu, nieru, kā arī kuņģa un zarnu trakta bojājumiem. Zāļu valsts aģentūras sabiedrības informēšanas kampaņa "Zāles nav konfektes" apliecināja, ka galvassāpes ir biežākais iemesls bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošanai Latvijā.

Migrēnas medikamentu pieejamība Latvijā

Neraugoties uz šo slimības radīto slogu, Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm un Eiropas migrēnas ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijas jomā. Tādēļ Latvijas Neirologu biedrība, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas Sāpju aprūpes nodaļa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Galvassāpju vienība, kā arī Migrēnas pacientu biedrība un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls vienojies palīdzības saucienā valdībai.

Šobrīd valsts kompensē terapiju tikai pacientiem ar hronisku migrēnu – tātad tiem, kuriem migrēna ir vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Pirms nonākt pie šī medikamenta, nepieciešams ārsta apliecinājums, ka deviņu mēnešu laikā rezultātu nav devusi ārstēšana ar trim dažādām profilaktisko medikamentu grupām. Turklāt terapijas uzsākšanai nepieciešams neirologu–algologu konsīlija rīkojums, paredzot gaidīšanu papildus rindā uz neirologa vizīti kādā no lielajām slimnīcām valsts kvotu ietvaros. Tas nozīmē ne vien novēlotu terapijas uzsākšanu un paildzinātas pacientu ciešanas, bet arī administratīvu slogu gan pacientiem, gan ārstiem, kā arī būtisku slodzi ierobežotajiem galvassāpju centru cilvēkresursiem. Ir pacienti, kuri pārtrauc šo garo kompensējamo medikamentu iegūšanas procesu, jo neiegūst atvieglojumu no izrakstītajiem profilaktiskajiem medikamentiem vai nespēj sagaidīt pierakstu pie speciālista garo rindu dēļ.

Rezultātā no vairāk nekā 150 000 cilvēku, kuri Latvijā dzīvo ar migrēnu, modernu valsts apmaksātu profilaktisko terapiju līdz 2025. gada beigām saņēma tikai aptuveni 200 pacientu. Salīdzinājumam – Igaunijā šo terapiju saņēma vairāk nekā 800 pacientu, savukārt Lietuvā – aptuveni 3850 pacientu. Šīs atšķirības nav skaidrojamas ar atšķirīgu migrēnas izplatību Baltijas valstīs. Tās atspoguļo politiskus lēmumus par pacientu piekļuvi ārstēšanai.

Latvijas pacientiem jāpārvar viens no sarežģītākajiem ārstēšanas ceļiem Eiropā, jo daudzās Eiropas valstīs kompensēta terapija ir pieejama pacientiem jau pēc viena vai diviem neveiksmīgiem profilaktiskās terapijas mēģinājumiem. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur terapijas nozīmēšana ir pakļauta obligātam konsīlija lēmumam. Paradoksāli, ka šāda administratīva procedūra tiek piemērota terapijai, kuru Eiropas Galvassāpju federācija un Starptautiskā Galvassāpju biedrība rekomendē kā pirmās izvēles profilaktisko ārstēšanu pacientiem ar vismaz četrām migrēnas dienām mēnesī. Šobrīd pieeju efektīvai migrēnas ārstēšanai Latvijā vairāk nosaka administratīvie ierobežojumi nekā mūsdienu medicīnas iespējas.

Ārsti un pacienti uzsver – nevienam cilvēkam nevajadzētu kļūt smagāk slimam tikai tādēļ, lai viņš kvalificētos efektīvai ārstēšanai.

Ņemot vērā minēto, vēstules autori aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu uzsākt diskusiju par mērķtiecīgu migrēnas pacientu ārstēšanas pieejamības uzlabošanu Latvijā.

Ierosinātās izmaiņas:

• Atcelt ārstu konsīlijus. Konsīlijus drīkst organizēt tikai dažās slimnīcās, radot papildus birokrātiskus šķēršļus un pagarinot laiku līdz ārstēšanas saņemšanai. Pacientam svarīgi ātri nokļūt pie ārsta, kurš var nozīmēt piemērotu ārstēšanu. Galvassāpju centrus lielajās slimnīcās papildināt ar pacientu atbalsta sistēmu, piemēram, pacientu koordinatoru un galvassāpju aprūpes māsu. Šāds cilvēks palīdzētu pacientiem saprast, kur vērsties, kā saņemt ārstēšanu un nepazust sistēmā.
• Samazināt laiku, kas pacientam jāgaida līdz valsts kompensējamiem medikamentiem. Tas nozīmē, gan samazināt profilaktisko medikamentu skaitu, kas jālieto pirms pacients nonāk pie kompensējamiem medikamentiem, gan laika periodu, kurā šie medikamenti jālieto.   

Migrēnas ārstēšanas pieejamības uzlabošana nav tikai atsevišķas pacientu grupas interesēs. Tā ir iespēja saglabāt Latvijas iedzīvotāju darbspējas, mazināt ilgtermiņa slogu veselības aprūpes sistēmai un nodrošināt, ka Latvijas pacientiem ir pieejama ārstēšana, kas atbilst mūsdienu medicīnas standartiem.

Migrēna ikdienā skar desmitiem tūkstošu cilvēku. Daļa no šiem cilvēkiem vēl neapzinās, kas tieši ar viņiem notiek, jo galvassāpes ir stigmatizētas. Tomēr diagnosticēto pacientu skaits pieaug ik gadu. Tas nozīmē, ka nākotnē šie medikamenti un palīdzība būs vajadzīga vēl vairāk cilvēkiem. Nesakārtojot sistēmu jau šodien, riskējam ne tikai ar esošo pacientu labklājību, bet arī ar nākotnes cilvēku veselību. Latvijas pacientiem nevajadzētu būt spiestiem kļūt smagāk slimajiem Baltijā, lai saņemtu ārstēšanu, kas citviet jau sen ir kļuvusi par standartu.