Ir veselības tēmas, par kurām sabiedrībā skaļi kautrējamies runāt, taču lielākā daļa no mums, sievietēm, ar to ir saskārušās. Maksts mikrofloras izmaiņas var piemeklēt gan pēc antibiotiku lietošanas, gan grūtniecības laikā. Kā labās baktērijas var palīdzēt sievietes intīmajai veselībai?
Sievietes maksts mikroflora ir ārkārtīgi nozīmīga sievietes veselības sastāvdaļa. Ginekoloģe, RSU docētāja Natālija Bērza skaidro: “Tā ir mikrovide, kurā noriss visi svarīgie dzīvības procesi – imunitāte, sagatavošanās bērniņa ieņemšanai, pareiza vides uzturēšana, lai grūtniecība varētu tikt iznēsāta.”
Makts mikroflora sastāv no laktobaktērijām, kas aizņem lielāko daļu maksts mikrofloras, bet pārējās baktērijas ir ievērojami mazākā skaitā. “Ja agrāk runājām par atsevišķām baktēriju sugām, tad jaunākie pētījumi rāda, ka katrai sievietei ir savs mikrofloras tips, kuru iedalām piecās daļās. Katrā tipā ir savas nianses un savas laktobaktērijas, kas dominē,” stāsta N. Bērza. Viņa norāda, ka, piemēram, pēcdzemdību periodā, ja mamma mazuli baro ar krūts pienu, mikroflora vairāk līdzinās menopauzālajā periodā esošo sieviešu mikroflorai. Tas nozīmē, ka laktobaktērijas ir ļoti mazā skaitā, pārsvarā ir stafilokoki un streptokoki, izdalījumi ir ļoti maz, tiem var būt specifiska smarža. Šajā posmā maksts ir diezgan plāna, kas dzimumakta laikā var raisīt sāpes. Situācijās, kad mazulim tiek nodrošināta jaukta barošana vai arī māmiņa vairs nebaro bērniņu ar krūti, maksts mikroflora lielākoties ir tāda pati kā pirms grūtniecības.
Lai izvairītos no maksts mikrofloras izmaiņām, pastāv vairākas profilaktiskas darbības:
- Probiotiku lietošana;
- Pretsēnīšu līdzekļu lietošana.
Ārste gan uzsver, ka maksts mikroflora atšķiras no zarnu trakta mikrofloras, līdz ar to rūpes par to būs citas. “Nevaram izmantot kuņģa zarnu probiotikas ārstējot maksts infekcijas, jo tās ir atšķirīgas vides, kuras nevajadzētu jaukt kopā,” uzsver ginekoloģe Natālija Bērza.