SuperBēbis 2020: Prioritāte - labsajūta

SuperBēbis 2020: Prioritāte - labsajūta

Kādu laiku domāju kā labāk pasniegt šo rakstu, jo nebūt negribu slavināt, ka visām pēc dzemdībām jāsteidz uz sporta zāli, bet jo dziļāk domāju, jo vairāk sapratu, ka tomēr rakstu par sevi un sev svarīgiem ieradumiem, nevis mēģinu kādu mācīt. Man svarīgi ir kustēties un šad tad uz ēst šokolādi, kārtīgi izskrieties, lai ir labāks garastāvoklis. Nomāktība un nogurums tieši tā tiek ārstēts - caur kustību.

Mans pats galvenais dzinējs ir bilde augšējā kreisajā stūrī. Mans kritiskais posms pēc pirmā bērna dzimšanas. Tieši 2016. gada janvārī es izdomāju, ka jāsāk darīt. Šo bildi ieliku, lai citi saprastu kāpēc man ir svarīgi sevi uzturēt formā, jo staigāt ar 17kg virssvaru nebija galīgi forši. Nevarēju ātri uzskriet pa kāpnēm, nevarēju daudz staigāt, jo ātri noguru. Un viss tikai tāpēc, ka man grūtniecības laikā garšoja eklēri, čipsi un saldējums. 

Vēl viena bilde salīdzināšanai

Man joprojām garšo eklēri un saldējums, bet tagad es noskriešu 8km vai noiešu 12km, vēl pavingrošu un tad padomāšu vai tiešām gribu ko tādu apēst, jo ir arī veselīgākas alternatīvas. Bet arī nejūtos vainīga, kad apēdu ko "neveselīgu", jo negribu vairs iekrist helsisma rokās. Jā, bija arī periods 2018. gada sākumā, kad skaitīju kalorijas, gāju uz zāli 4x nedēļā, gāju uz baseinu un vēl pamanījos skriet. Rezultātā, it kā perfekts augums, bet diži laimīgāka nejutos, tādēļ 2018. gada beigās biju atguvusi svaru no 66kg uz 72kg un jutos ļoti labi. 

Grūtniecības sākumā svēru 73.9 kg un tas ir diezgan labs svars priekš manis, jo biju uzaudzējusi arī labu muskuļu masu. Grūtniecības beigās svēru ap 90 kg un tagadējais svars ir 75.2. Pilnai laimei vajadzētu nokristies uz 72kg, tad būtu labs skaitlis, BET tagad domāju mazliet savādāk. Nesēžu uz salātlapām, atļaujos ēst saldumus, ēdu produktus, kuri garšo, īsāk sakot, baudu dzīvi. Ja ieciklētos uz svara zaudēšanu, tad strikti sekotu līdzi savai ēdienkartei, bet svars lēnām krīt tāpat. Turklāt vairāk uzticos mērlentes rādījumiem un tie ir gana labi. Daži cm pietrūkst līdz agrākajiem parametriem, bet atklāti sakot, dēļ dažiem cm nevēlos iespringt. Ir pagājuši trīs ar pusi mēneši kopš dzemdībām, TRĪS! Tas ir tik maz, jo no savas pieredzes varu teikt, ka jāpaiet vismaz pusgadam, lai varētu objektīvi skatīties uz sava ķermeņa spējām atkopties. 

Dažas dienas pēc dzemdībām un vēders trīs mēnešus pēc dzemdībām. Noteikti palīdzēja VCA fizio ieteikumi vingrojumiem priekš vēdera dziļajiem muskuļiem. Video vari noskatīties šeit 

Vēders no priekšas, atslābināts. 

Vispār, mēs sievietes, esam ļoti kritiskas pret sevi. Skatoties uz mūsu februāra grupiņas meiteņu augumiem, jāsaka, ka visas ir labā formā. Katra kopj sevi, piedomā par savu vizuālo tēlu, bet tāpat var dzirdēt frāzes, ka neesmu atguvusi formu, jānomet pāris kilogrami utt. Es, protams, daru tāpat, bet ļoti mācos sevi pieņemt atkal un atkal. Un tad es domāju no kurienes ir radies tas sabojātais priekšstats par ideālo ķermeni pēc dzemdībām? Liekas, ka sociālie tīkli rada tik uzburtu pasaku par ideālo dzīvi, ka neviļus šīe perfektie attēli iesēžas zemapziņā.

Jā, man patīk sevi kopt, man patīk nogurums pēc treniņiem, man patīk, ka nejūtos nomākta ikdienā. Un labs augums ir tikai bonuss, jo prioritāte ir veselība un labsajūta, nevis tiekšanās pēc mistiskiem skaistuma standartiem. 

Priecājos, ka otrajā grūtniecībā neizplūdu uz nesasniedzu svaru 100kg, priecājos, ka šoreiz atkopos daudz ātrāk un tas man dod ekstra enerģiju ikdienā, kuru izlieku ar bērniem  darbos un aktivitātēs. Esmu arī piemērs saviem bērniem, jo vienmēr esmu gribējusi būt aktīva mamma, kura var arī uzspēlēt futbolu ar dēlu. 

Ja nu gadījumā tu arī "tievē", tad dari to tā, lai tas sagādātu prieku. Kusties, atrodi savu aktivitāti, kura aizrauj tevi pilnībā. Ēd veselīgi, dažādi, bet neaizraujies ar mono diētām un mistiskiem pulverīšiem. Atļaujies arī kādu nenormāli garšīgu kūkas gabalu, jo dzīvojam vienreiz un pēc tam dodies kopīgās aktivitātēs ar bērniem. Un atceries, ka ne vienmēr vajag tievēt un dažreiz nespējam objektīvi skatīties uz sevi, mēs vienkārši iesēžamies tādā mūžīgajā "es tagad tievēju" garastāvoklī un ir tik grūti to nomainīt uz "esmu pietiekami laba tagad un šeit". 

Lai aktīva vasara! :)