Svētdien devāmies iepazīt Jelgavu-pilsētu, kas šogad svin savu 750. gadadienu.
Uz Jelgavu var aizbraukt ar savu auto, ar autobusu un ar vilcienu. Mēs izvēlējāmies mums ērtāko transporta veidu.
Biļetes cena Atgāzene-Jelgava - EUR 1,90.
Diemžēl biļetes cena pilnā apmērā tiek piemērota, sākot no 7 gadu vecuma. http://www.1188.lv/satiksme
Kad esam izkāpuši no vilciena un pa garo Zemgales prospekta ielu dodamies centra virzienā, uzmanību piesaista ne tikai vairākas piemiņas vietas, kā, piemēram, Lāčplēša piemineklis
pretim stacijai
, kas veltīts Jelgavas atbrīvotājiem no bermonta karaspēka, bet arī pilsētas sakoptība, saremontētās ielas un gājēju ietves. Tā kā Jelgava mums nav sveša, bet pasen nebijām bijuši, mums ir, ko salīdzināt.
Priekšā ar savu krāšņumu pārsteidz pirmā pareizticīgo baznīca Zemgalē,
tālāk vīd arī citu konfesiju dievnamu jumtu smailes. Pārsteidzoši, ka tās sabūvētas tik mazā attālumā viena no otras.
Tad skatienam paveras bulvāris ar jauno Mītavas tiltu
gājējiem, kas iekārts 28 vantīs. Ar savu skaisti izliekto formu un garumu skaitās unikāls Baltijas valstīs. Bet vēl nepārejot pāri tiltam, pastaigājamies gar krastmalu, kas ir 2 līmeņos. Zemākajā var pieiet tuvāk ūdenim un atveldzēties ūdenskrituma lāsēs.
Gribam doties izbraucienā pa upi/upēm ar kādu no ūdens līdzekļiem, bet rindas ir garas, tāpēc nolemjam laiku netērēt gaidot. Kad nākamreiz atgriezīsimies, noteikti izbrauksim ar vikingu kuģīti,
kura cena gan nav zema(8 eiro pieaugušie, 5,50- skolēni), salīdzinot ar citiem piedāvājumiem, bet brauciens ir stundu garš, laiva izskatās lieliski, tā iekšpusē ieklātas zvērādas un citi vikingu laikmetam un dzīvesveidam piederošas lietas. un arī pati laivas kapteine uzvilkusi attiecīgas drānas.http://mezmalasvikings.lv/lv/laiva.php?pg=4
Krastmalā uzstādīts piemineklis Jelgavas studentam,
kur plāksne vēsta "Ir vakars vēls un lietus līst, Pa Jelgavu kāds students klīst....", kas ir Jelgavas studentu dziesma. Pieskaroties pie tā, sāk līt ūdens.
Tilts ved pāri uz Pasta salu, kur izbūvēts rotaļu laukums,
slidotava ar ģērbtuvi un tualetēm,
kas gan tobrīd bija slēgtas, ir veloceliņi (kā visur Jelgavā, kas mūs iepriecināja), tālāk jau pludmales vietā Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls, uz kuru gan nedevāmies. Tā vietā ejam atpakaļ pār tiltu, bet šoreiz pār Driksas tiltu. Starp tiltiem uz salas atrodas kafejnīca
, kur pirmo reizi redzu šādas zīmes uz galda
. Forši, jo tādā noslogotā dienā lieti noder! Mēs gan neizmantojam kafejnīcas pakalpojumus, jo rinda gara un esam ieplānojuši uzbraukt pa jaunu uzbūvētās Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.
Tās pirmajā stāvā atrodas plašs TIC, kur pieejami visdažādākie bukleti un informācija ne tikai par Jelgavu, bet apkārtni un Latviju. Nopirkuši biļetes torņa apmeklējumam:
pieaugušais 1,00, skolnieks 0,50 (
http://www.tornis.jelgava.lv/page/130), ar kājām dodamies uz 9. stāvu. Ir, protams, arī lifts, tātad ar rayiņiem var ērti nokļūt. Katrā stāvā izvietotas fotogrāfijas un informācija par Jelgavas vēstures līkločiem.
9. stāvā šobrīd izstādītas M. Stumbra gleznas.
Pakāpušies pa stikla kāpnēm
vēl pusstāvu uz augšu, esam skatu laukumā.
Bērns atrod, ka ekrānā redzams tas, kas tiek filmēts torņa ārpusē un ka pats var arī regulēt tās kameras.
Telpa ir diezgan karsta, pat nezinu, cik patīkami tur ir vasarā.
Jāsaka, - no augšas Jelgava nav tik glīta, jo diemžēl daudz cietusi gan no dedzināšanām, gan PSRS laika apbūves. Toties no augšas ieraugām Jelgavas pili un savvaļas zirgus, kas ganās pils pļavās.
Nokāpuši torņa 8. stāvā, restorānā pasūtam melnu kafiju (2,25) un saldo ēdienu, kur iekš kaut kā suflē veidīga iecepta šokolāde un kas tiek pasniegts ar vaniļas saldējumu un svaigām ogām (5,50).
Dēls slavē ēzdams. Kaut arī kafija nav tik stipra, cik gribētos,
glītais
restorāna noformējums ļauj par to nesaskumt. Zupu cenas ap 6, otro ap 12 eiro.
Atkal nonākuši uz ielas, atdodam godu pirmajam Latvijas prezidentam, kura piemineklis novietots tieši baznīcas priekšā.
Tad mūsu ceļš ved uz pili,
no kurienes arī sākas Jelgavas vēsture un kura uzbūvēta starp divām upēm-Lielupi un Driksu. Jelgavas pils ir lielākā Baroka pils Baltijas valstīs. Ēkas fasāde nav tās labākajā stāvoklī,
taču interesants ir fakts, ka pilij ir vairāk kā 600 logu, durvju un istabu, bet uz jumta atrodas 25 skursteņi.
Nolemjam, ka nedrīkst laist garām iespēju apskatīt Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes, kur redzami abu dinastiju sarkofāgi un zārki.
.Mums palaimējas-tajā brīdī esam vieni paši un samaksājuši ieejas maksu (3 eiro pieaugušais, 1,50 skolnieks, kā arī 2 eiro par bildēšanu), varam noklausīties kasiera/gida stāstījumu par hercogiem un Jelgavu. Foršs sirms kungs krietnā vecumā, kurš tiešām zināja atbildes uz visiem mūsu jautājumiem. Viņš gan arī bija ļoti norūpējies par latvietības, mūsu valodas saglabāšanu, kā arī par viendzimuma laulībām:) Nu dikti kolorīts ekskursijas noslēgums. Dēlam patika stāsts par hercogieni, kas savā sarkofāgā bija likusi iestrādāt lodziņu, lai arī pēc nāves redzētu viņas skaistumu. Viņš arī apbrīnoja apģērbu, kādos tika ģērbti mazi zēni 17.-18.gs.
Kad nu apmēram skaidra Bīronu un Ketleru dzimtu vēsture, dodamies atpakaļ pār tiltu uz Hotel Jelgava http://www.hoteljelgava.lv/index.php?id=4&r=1, kur paslēpusies kafejnīca Plate.
(Plate laikam tāpēc, ka goda vietā uz palodzes redzam patafonus). Šo vietu mēs noskatījām no 9.stāva skatu laukuma. Kafejnīca piedāvā galdiņus ne tikai iekšā, bet arī ārā.
Bet puikas uzmanību no augšas bija piesaistījis lielais (stiklotais?) šaha laukums
un liels lego galdiņš.
Es arī novērtēju nožogoto teritoriju, - tātad neviens fiksāks bērns neizskries uz lielās maģistrāles. Tālāk vēl pagalmā paslēpušās tādas kā mājiņas/buduāri, bet tie jau aizņemti. Puika no bērnu ēdienkartes pasūta frikadeļu zupu (1,40)
un vistas nagetus ar frī (2,20).
Ir O.K. Bet noteikti no bērnu ēdienkartes nav vērts pasūtīt, ja jūsu bērns ir liels ēdājs, -es teiktu, ka tā vairāk paredzēta bērniem līdz skolas vecumam. Pašai šodien atslodzes diena, bet noskatos, ka porcijas ir gana lielas, bet cenas nav tik drausmīgas (piem., zupas no 3 līdz 10 eiro par jūras velšu zupu, otrie ēdieni ap 6,50 ar piedevām, salāti ap 6). Paēduši un padzēruši kafiju, pilnām galvām jaunas informācijas un sajūtu pārņemti dodamies atpakaļ uz Jelgavas staciju, zinot, ka noteikti atgriezīsimies, jo Jelgavu nav iespējams iepazīt vienā dienā-tā ir tik dažāda, dažādām gaumēm un interesēm, un iespējām. Tā kā mums Jelgava šķita draudzīga velosipēdistiem, nākamreiz liksim vilcienā velosipēdus un brauksim iepazīt Jelgavas dinamiskāko pusi.
Paldies, ka patīk😀 Jelgavā tiešām ir daudz darāmā un skatāmā. Noteikti ieplānojiet!