Sports pilnas slodzes māmiņas ikdienā.

Jā, jā! Šis raksts arī būs no manis Jums, daiļās dāmas!

Kā Jums iet ar sportošanu? Vairāk jau interesē tās mammas, kas ap mazo ņemas gandrīz 24/7, kurām nav tādu auklīšu, kas bieži pieskata, un vēl kādi labie rūķīši, kas mēdz ikdienu atvieglot.

Es parasti esmu mājās viena ar meitiņu. Vīrs ir vakaros mājās, un tad ar nereti strādā vai ir ne vienmēr "lietojams". Citreiz pat vairākas dienas esmu viena, jo ir ārpus Latvijas darba darīšanās. Tā nu esmu ar visu sirdi mājas darbos un bērna audzināšanā. Un figūra pie reizes arī grib, lai tai tiek laiks veltīts!

Tad kā man iet? Agrā pavasarī bija super apņemšanās nomest visu to, kas prasās pēc nomešanas. Gāju garās pastaigās, skrēju ik pāris dienas, un jutos ļot izsmeta. Gribējās pēc tāda pāris dienu maratona visu atlikušo laiku neko nedarīt. Bet nevaru to atļauties, jo neviens cits bērnam pampi nemainīs un ēst nedos, ja es kājas sacēlusi gaisā gulēšu. Tad es slodzi samazināju. Tas manā gadijumā bija pat labāk, jo savādāk būtu izdegusi. Maniem plāniem punktu pielika slimošana. Tad meita slimoja, tad es. Sanāca mēnesi izlaist. Pēc tā skriešana un nez cik km nostaigāšana nebija vairs prātā. Pievērsos pilatēm. Uz tām staigāju joprojām. Vienīgi nodarbības ir reizi nedēļā. Un tāda biežuma fiziskās aktivitātes ir stipri par maz, lai runātu vispār par kaut kādu figūru utt. Vienubrīd pievērsos peldēšanai, bet te nu atkal ir tā kā ir. Vīrs sava grafika dēļ mani reti aizved. Tā jau arī nav nekāda sportošana(tik reta). Aukles mūsu gadijumā nav. Pie svešiem bērns negrib palikt, pietam baroju ar krūti.

Tā nu man viļņveidīgi iet ar to sportu.