Skriešana ar bērnu, kurš vairs negrib īsti sēdēt ratos

18. Apr 2017, 10:34

foto: pixabay.com

Jau kopš bērna dzimšanas mēs esam pieraduši pie tā, ka bērns nemitīgi attīstās un, ka ir jārēķinās ar viņa vajadzībām, līdzīgi ir arī skrienot ar bērnu. Pakāpeniski šīs vajadzības pieaug un skriešana ar sešus mēnešu vecu bērnu būs pakļauta citām prasībām nekā skriešana ar viengadnieku. Šajā rakstā pieskaršos skriešanas specifikai ar bērnu, kurš jau staigā un vairāk vai mazāk katra iziešana ārpus mājas ir pakļauta ļoti aktīvam izziņas procesam un ko darīt situācijā, kad par diendusu ratos ir jāaizmirst.

Sagatavošanās

Ja jūs jau skrienat vai vispār bieži mēdzat lielu dienas daļu pavadīt ārpus mājas, tad noteikti ziniet, ka tas prasa sagatavošanos: kāda lieka autiņbikse, apģērba gabals, ūdens pudele, bērna iecienītās uzkodas, ko ērti apēst ratos, kāda rotaļlieta, neliela grāmata lielākam bērnam. No citu skrējēju un arī savas pieredzes varu teikt, ka lieliski darbojas, ja kādas rotaļlietas tiek izmantotas tikai ratos, jo tās palīdz ilgāk noturēt bērna interesi. Līdzīgi ir ar ēdienu – ratos var izmantot, piemēram, maizītes vai augļus, kurus mājās neizmanto. Ēdienam jābūt bērnam viegli satveramam, lai mazā roka to var veikli noturēt, un arī viegli sagremojamam, lai mazinātu aizrīšanās risku. Lielākiem bērniem var izmantot speciālu trauciņu, kurā var iebērt, piemēram, rozīnes. Daudzi rati ir aprīkoti ar barjeru, kurā ir iestrādāti trauciņi pārtikai vai ūdens pudelei, lai bērns visu pats var paņemt tādējādi netraucējot arī jūsu trenniņu.

Svarīgi arī atcerēties, ka skrienot pašam būs diezgan silti, kamēr bērns ratos ir diezgan nekustīgs, tāpēc ir jābūt līdzi kādam siltākam apģērba gabalam laikapstākļu maiņas gadījumos. Tāpat nevajadzētu mājās aizmirst lietus plēvi un/vai moskītu tīklu ratiem, lai lietus vai liela vēja gadījumā skrējiens nebūtu jāpārtrauc.

Ir labi arī atrast kādu īpašās intereses momentu bērnam, kas skrējienu viņam padarītu aizraujošu. Lielākiem bērniem tā var būt kāda rotaļa ar vārdiem vai apkārt redzamajiem priekšmetiem, bet tiem, kas vēl labi nerunā var pietikt ar ātrumu un reljefa maiņu.

Madara: “Man viens no lielākajiem izaicinājumiem, kad puika paaugās bija, skrienot spēt atbildēt uz 100 jautājumiem "kāpēc?"“

Īstā laika izvēlēšanās

Būstisks nosacījums veiksmīgai skriešanai ar bērnu ratos ir laika izvēle. Visērtāk, protams, ir skriet, ja bērns ratos spēj gulēt diendusu. Taču, ja bērns jau sēž, viņa intereses un iespējas izzināt apkārtējo pasauli ir paplašinājušās, tāpat arī prasības. Ja bērnam ir grūti ratos iemigt, tad var palīdzēt “miega sedziņa” vai mīkstā rotaļlieta, kas tiek lietota mājās gultiņā, lai palīdzētu iemigt. Kā arī būtu labi, ja no mājas ārā dotos 20 – 30 minūtes pirms diendusas.

Ja bērns neguļ ratos diendusu, tad skriešanai ar ratiem labāk izvēlēties pēcpusdienu vai laiku pirms vakariņām, jo otrā dienas pusē bērnam ir vieglāk nosēdēt ratos ilgāku laiku.

Var arī pastaigas sākumā doties uz rotaļu laukumu, lai bērns var izskrieties un sagurt, lai pēc tam spētu ratos nosēdēt ilgāk. Un pastaigu līdz rotaļu laukumam un laiku rotaļu laukumā var izmantot, lai iesildītos skrējienam.

Aija: “Puikam gandrīz 3,5 gadi jau, pastaigāties ratos sēžot diez ko vairs negrib, ja nenāk miegs vai, ja nav noguris spēlējoties pa lauku, bet paskriet tīri labprāt - vēl mani mudina: "Mammu, paskrienam!", it sevišķi, ja priekšā ierauga, ka ceļš iet no kalniņa lejup - tad ir lielā jautrība, sēž rātni, bet nu dikti priecājas par to skriešanas brīdi. man gan nav nekādu special skriešanas ratu, skrienu ar Emmaljungu, bet pa labiem celiņiem ir pat ļoti labi.”

Rēķinies ar biežu apstāšanos

Skrienot ar ratiem ir jārēķinās, ka ik pa laikam būs jāapstājas, lai iedotu bērnam jaunu maizes šķēlīti, banānu, ūdeni padzerties vai arī citu rotaļlietu, jo iepriekšējā ir kļuvusi pārlieku garlaicīga. Pat ja bērns ratos sēž pavisam mierīgi, jums tik un tā ir jārēķinās, ka ik pa laikam uz īsu brīdi varētu būt jāpārtrauc skrējiens un jāapstājas, lai pārbaudītu, vai bērnam viss kārtībā.

Jārēķinās, ka būs reizes, kad apstāšanos nebūs pārāk daudz, bet būs arī dienas, kad skriešana būs jāpārtrauc bieži – te izkritīs no rokām maize, saule spīdēs pārāk spoži, kaitinās pretvējš, ik pēc minūtes pazudīs knupis utt. Šeit būtiski ir nezaudēt savaldību un sev atgādināt, ka nākamā skriešanas reize var būt savādāka un ka skriešana nav pašmērkis, bet laiks, ko arī bērns var pavadīt svaigā gaisā.

Rotaļu laukums un citi motivatori

Rotaļu laukuma apmeklējums pēc skrējiena var darboties kā motivators bērnam, ar kuru jau ir iespējams sarunāt un kurš saprot, ka sekos rotaļu laukuma apmeklējums. Vienmēr gan jāatceras, ka ceļā nejauši var gadīties kāds cits rotaļu laukums, īpaši, ja jāskrien pa iepriekš nezināmu rajonu, un tas visdrīzāk varētu beigties ar neplānotu pieturvietu. Arī mammai būs vieglāk saņemties skriešanai, zinot, ka pēc tam varēs sevi palutināt ar karstu dušu, veselīgu kokteili vai kādu citu “burkānu”. Līdzīgi rotaļlaukumam var strādāt saldējuma, kafejnīcas apmeklējuma vai multfilmas piesolīšana, bet atceries, ka pārāk bieži šādas balvas izmantojot, bērns var sākt tās pieprasīt ik reizi.

Ieva: “Manam puikam (1,8 gadi) ratos pārsvarā patīk pārvietoties no punkta A līdz punktam B. Tāpēc bieži sākumā dodamies uz rotaļu laukumu, kur viņš var izskrieties, pēc tam ir mazliet noguris uz izsalcis un varu apskriet divus apļus ap Arēnu Rīga.”

Kopumā skriešana ar bērnu ratos ir komandas darbs un katrs no mums savu komandas biedru pazīst vislabāk un zina viņa vajadzības un prasības, un kompromisus. Kā arī svarīgi atcerēties, ka skriešana ar bērnu ratos prasa pacietību un fleksibilitāti.

Zane: “Pagaidām jaunākā ratos tikai guļ, bet varu apmēram sajust, kā tas būs skrienot ar lielāku bērnu tajās reizēs, kad sešgadnieks mums brauc līdzi ar velosipēdu – jāapstājas ik pēc 100m, jo kaut kas jāpaskatās, jāpadzeras, jāpastāsta.”

Lai cik grūti tas būtu, atceries, ka skriešana ar ratiem trennē tavu fizisko un šajā gadījumā arī emocionālo izturību J

Dažas pazīmes, ka tu esi skrienoša Mamma ar lielo burtu:

Skrienot bez ratiem, tu nezini, ko darīt ar savām rokām.
Tev ir spējas bez aizelšanās kušināt zīdaini, dziedāt mazulim un sarunāties ar lielākiem bērniem skriešanas laikā.
Tu precīzi zini, cik mīļākās dziesmiņas pantiņus var nodziedāt viena kilometra laikā.
Tu esi noskrējusi 5km riņķojot ap vietējo kvartālu, lai tikai nebūtu pārāk tālu no mājām niķu gadījumā.
Tu jūties pavisam vientuļi, kad ir jāskrien vienai.