Skrienu, skrienu vēl...

Jau finišs? Kā Ziedonis raksta: "Finiša nav un nebūs. Ir tikai starts."

Tiešām, marta beigas liekas vēl tik tālu! Un atšķirībā no citām reizēm, esmu gatava turpināt! Tas man liekas vislielākais ieguvums no šī marta maratona – tas beidzas nevis ar padošanos vai „noraušanos”, bet turpināsies vēl un vēl, jo ir kļuvis par manu ikdienu.

Noteikti saglabāsies mani veselīgākas ēšanas paradumi. Turpinu savas garšas kārpiņas lutināt arī ar našķiem, bet saprātīgi. Uz šķīvja nonāk vairāk svaigu dārzeņu. Kas interesanti – arī gaļu tik ļoti neprasās. Reizēm ieēdu, bet labprātāk izvēlos zivi.

Skaitliskais rezultāts – mīnus 2 kg. Kas, protams, tālu iepaliek no maniem cerētajiem 5 kg, bet domāju, ka tas ir tīri patīkams rezultāts. Vingrošanā cilāju 2 kg hantelītes un domāju – ārprāts, no šāda smaguma jau esmu tikusi vaļā! Un es to līdz šim visu laiku nēsāju līdzi! Katrā ziņā bikšu josta jāsavelk ciešāk, jo arī viduklī cm palikuši mazāk.

Jautāju vīram – vai viņš redz rezultātu. (Nu gribas jau lai paslavē...). Bet šis godīgi – īsti neredzot :) Toties pamanījis, ka esmu palikusi priecīgāka un tāda ar sevi apmierinātāka. Un tā ir! Kaut vai tas laiks sporta nodarbībās – varu atpūsties no ikdienas ar mazo. Un tā kā jūtos, ka tomēr palieku smukāka, gribas arī vairāk pucēties un vīru mājās sagaidīt nevis treniņbiksēs, kārtīgās biksēs un kādā smukā topiņā.

Mans vērtējums savai uzcītībai – 7. Jo centos visādi un piedomāju pie ēšanas un fiziskajām aktivitātēm (esmu sākusi iet uz ūdens aerobiju, iepazinos arī ar Momyfit treniņiem). Tomēr sevi ļoti nespiedu – darīju tik daudz, cik bija puslīdz manā komforta zonā.

Tagad ar prieku lasu arī par citu meiteņu marta sasniegumiem, turpinu iedvesmoties un turpinu savu iesākto darbiņu, pilna enerģijas un aizrautības. Paldies par kompāniju šajā maratonā!