Karsta kā Brazīlijas nakts! Tā mēs bieži sakām par kafiju, taču, iespējams, pat nezinām, ka šai Dienvidamerikas valstij ir ļoti liela nozīme dažādu kafijas produktu vēsturē. Piemēram, tieši brazīļu kafijas plantāciju īpašnieku nedienu dēļ radās pirmā šķīstošā kafija.
Šodien Brazīlija ir īsts pasaules kafijas tirgus smagsvars, piegādājot teju trešo daļu pupiņu, lielākoties arabiku. Pirmos kafijas augus šajā valstī ieveda no Franču Gviānas 18.gs. pirmajā pusē un piemērotā klimata dēļ tie ātri kļuva par populāru kultūraugu. Starp citu, Brazīlijas klimats arī ļauj pupiņas nogatavināt, izmantojot t.s. sauso metodi, proti, novāktie kafijas koka augļi saulē žūst vairākas nedēļas, līdz sasniedz noteiktu mitruma līmeni. Pēc mehāniskas attīrīšanas iegūtās zaļās pupiņas nonāk noliktavā un vēlāk iegūst mums pierasto krāsu un formu, proti, tiek apgrauzdētas.

Vēl pagājušā gadsimta 30.gados kafijas plantāciju īpašniekiem trūka tehnoloģiju, kā ilgstoši uzglabāt un izmantot pupiņas. Tādēļ brīdī, kad izveidojās pupiņu pārprodukcija, Brazīlijas kafijas institūta pārstāvji lūdza palīdzību NESTLÉ, kas bija pazīstams kā augstas kvalitātes pārtikas produktu ražotājs. Uzņēmuma kafijas speciālists Makss Morgentālers sāka pētīt iespējas izveidot t.s. “kafijas kubu”, kas ļautu saglabāt kafijas pupiņu īpašības, būtu ilgi uzglabājams un krūzē ar ūdeni pārtaptu par aromātisku kafiju. 1938.gadā publikai tika piedāvāta pirmā šķīstošā kafija NESCAFÉ.

Kaut arī ir pagājuši jau septiņdesmit pieci gadi kopš sākta šķīstošās kafijas ražošana, procesa būtība ir saglabājusies nemainīga. Proti, šķīstošā kafija faktiski ir dabīgās kafijas koncentrāts, kuru izžāvējot iegūst sausu un smalku kafijas pulveri.
Tas notiek vienkārši: attīrītas, apgrauzdētas un samaltas pupiņas vāra speciālās iekārtās — ekstraktoros, tā iegūstot ļoti, ļoti stipru kafiju. Iegūto koncentrātu atdzesē, filtrē un žāvē ar karstu gaisu, iesmidzinot to speciālā kamerā. Šis process bieži tiek salīdzināts arī ar dušu, proti, kafijas koncentrāts plūst caur 1,5–2 mm lielām atverēm un pārvēršas pilienos, kurus apstrādā ar karsta gaisa plūsmu. Gaiss sausina šķidrumu, un tā veidojas kafijas pulveris.
Otra metode, kuru izmanto šķīstošās kafijas ražošanā, ir saldēšana. Šo tehnoloģiju, kas ir modernāka nekā iepriekšminētā, lieto, lai iegūtu granulētu šķīstošo kafiju. Proti, kafijas ekstraktu apstrādā mīnus piecdesmit grādu temperatūrā un pārvērš cietā plāksnē. Kafijas plāksni sadrupina un iegūtajām ledus granulām vakuumā un zema spiediena vidē iztvaicē ūdeni. Granulētas kafijas ražošana ir visdārgākā šķīstošās kafijas pagatavošanas tehnoloģija. Tomēr zemā temperatūra ļauj labāk saglabāt kafijas garšu, aromātu un citas pupiņu īpašības.
Šodien Brazīlija lepojas ne tikai ar to, ka ir lielākā kafijas ražotāja, bet arī ar to, ka brazīļi paši ļoti mīl šo aromātisko un uzmundrinošo dzērienu. Un izrādās, te tāpat kā citās zemēs, piemēram, Izraēlā, Grieķijā, Krievijā un Latvijā daudzi jo daudzi kafijas mīļotāji ik dienu atver kārbiņas ar šķīstošo kafiju.
Ļoti jauki, mūsu ģimenē brokastīs dzer tikai šķīstošo kafiju.