Šī gada pasākums -mierīgi unn bez steigas.

Šī gada pasākums no mana skata punkta bija mierīgāks kā citus gadus.Un lai arī pasākuma organizētāji teica,ka dalībnieku ir vairāk kā citus gadus,manuprāt, bija stipri mazāk. 

Šajā reizē nejutu burzmu, grūstīšanos, lielās rindas, neapmierinātību par kaut ko. Šoreiz viss šķita tā mierīgi, bez steigas un ar smaidu sejā.

Pasākuma vadītāji bija ļoti jauki, aprunājās arī ar vienkāršo tautu:)

Uzdevumi šogad salīdzinoši vienkārši un interesanti.

Dienu pavadīju ar labu draudzni Ingu un viņas meitiņu Marisu,kuras pasākumam bija pamatīgi gatavojušās:) Mani pavadīja vīrs ar abiem rezgaļiem.Tomēr uzdevumus pildot viņi pārsvarā izklaidējās rotaļu laukumā.

Pirmais ,kur devāmies bija uz Elkoru- bumbiņmešanu bļodā.

Uzdevumu veicām ātri,jo bumba īsti katlā palikt negribēja.

Nākamais bija uzdevums,kurš man patika vislabāk- izgriezt no burkāna lapiņu.

Te nu reāli tika pārbaudītas mūsu prasmes. Jāatzīst,ka galvenā pārbaudītāja ieradās tikai tad ,kad mēs jau bijām beigušas. 

Tad devāmies tur pat blakus uz Pizas torņa celšanu. Atkal viens jauks ,praktisks uzdevums,kur savas iedomas var pārvēst īstenībā un saprast- darbojas vai nedarbojas.

Tālāk devamies uz zeķu vilkšanas sacensībām un puzles likšanu. Tur gāja labi, ļoti centās palīdzēt E.Platmalniece. Uzdevumu izpildīju ātri un labi. Te nu ļoti palīdzēja manu bērnu aizraušanās ar puzlēm- viņi mani bija iemācījuši šo nodarbi.

Tad nu tikām līdz stila zonai. Te pieslēdzās manējiem.

Mana dāma bija dabūjusi skaistu zīmējumu uz sejas. 

Tad nu pildījām uzdevumu - kādas drēbes izvēlētos sporta zālei,ja soma būtu palikusi mājās.

Te nu mans lielais palīgs arī pieslēdzās un mēģināja man piedāvāt dažus apģērbus.

Tērps izvēlēts. Ērtas bikses, viegla ,nedaudz piespīlēta maiciņa .

Nākamais uzdevums - braukšana uz velosipēda. Te nu man tā īsti neveicās- veselība neatļauj.Tomēr man patika vislabāk uzdevuma vadītāja-Liene Greifāne.No visiem kontrolpunktiem ,kur bijām ,viņa ļoti aktīvi uzmundrināja visus, piepalīdzēja,atbalstīja. Varēja redzēt ,ka cilvēks darbu darba no sirds,ne pieklājības pēc. Un no viņas nāca tāaada enerģija! 

Tālāk bija trakākais uzdevums visā Olimpiādē.Kaklasaitšu siešana.

Kaklaseites manā mājā ir tikai dēlam un tā pati jau sasieta uz gumijas. Neko nesapratu no šitās padarīšanas. Nomocījos ilgi. Un rezultāts nekāds:D kaut kāds mudžeklis jau sanāca. 

Un pēdējais mums bija kosmētikas stendiņš. Bez problēmām tiku galā ar krēma kastīšu salikšanu secīgi,arī aromātu atminēju,bet ar to smiltsērkšķi viņi mani samulsināja , rādīja uz pudelītēm un nesapratu,kurš tad ir īstais. 

Paskatījāmies lapiņā- viss iziets! Ātri. Laiks līdz olimpiādes beigām bija 1,5 stunda. 

Vēders darīja savu- ēst gribējās,bet tikai viena maza kafeinīca. Un piedāvājums tāds -ne draudzīgs ģimenēm ar bērniem. Bet nu štrunts ar visu ,viena zupiņa, kūka un sula jau bija jānotiesā ,jo vēderi burkšķērja un es kā ne visai labā mamma, neko līdz izņemot končas nebija paņēmusi.

Pēc tam ,kamēr gaidījām noslēgumu meitenes izklaidējās un izvingrojās. 

Kopumā jāsaka ,ka pasākums nebija peļams. Kā katru gadu galvenais nākšanas iemesls bija -iziet no mājas, darīt to ,ko gribas man ,atpūsties, paklačoties ar draudzenēm,satikt kādu sen neredzētu MK un SK meiteni. Un tas arī izdevās. Balvas šogad galīgi mani neuzrunāja:D īpaši galvenā,lai arī puika ļoti pārdzīvoja ,ka neko nelaimēju. Bet slinka jau arī biju- nebiju ne par tērpu padomājusi ,ne īpaši sportiska biju!

Tomēr tas nemaz nelika saskumt. Laiku pavadīju labi, un tas arī bija mērķis- neikdienišķs pasākums!