Aprīli? Uuuu! Kur Tu paliki?
Šis mēnesis tik tiešām no manas dzīves vienkārši pazibēja zibens ātrumā. Te viņš bija un šodien vairs nav! Palikušas vien skaistas un ne tik skaistas atmiņas.
Aprīlis manai sirsniņai lika pukstēt straujāk, mulst, iemīlēties no jauna, sajusties kā bērnam, raudāt aiz prieka un bēdām, kā arī bezgalīgi mīlēt savu ģimeni.
Kur es visu šo mēnesi biju pazudusi? Teiksim tā! Iegrimusi sevī, bērna dzimšanas dienas ballītē un slimošanā. Viens sāk un katrs nākamais turpina. Un tā pa ķēdīti līdz pagājušas jau gandrīz trīs nedēļas, kad esam tikuši uz pekām. Nekad nebiju domājusi, ka mazs tekošs puņķītis var aiziet līdz dziļākam klepum un temperatūrai, kas beidzas ar antibiotikām. Visam pa vidu burvīgs laiks, kad īsti nesaproti kā ģērbties pašai un kā apģērbt mazo. Tā nu mēs tikām pie garākās slimošanas kāda līdz šim bijusi. Un, protams, atkal šī sasodīti riebīgā sajūta , jo īsti nezini kā bērniņam palīdzēt. Tik vien cik iedot zālītes, būt līdzās un saprast bez vārdiem. Paldies Dievam esam veseli un dzīvespriecīgi, kas gatavi doties dabā un bezgalīgi pētīt pasauli.
Par pirmo Kārlīša ballīti apsolu uzrakstīt atsevišķu rakstu, jo bildes no fotogrāfes vēl neesmu saņēmusi. Taču tās solās būt ļoti skaistas.
Bet kamēr gaidām bildes, vēlos pateikt Milzīgu Paldies savām aprīļa bērniņu mammām, par fantastiskajām pirmajām un kopīgajām ballītēm. Tās bija veselas trīs neskaitot mūsu. Grandiozas, bezgala mīļas un ļoti skaistas. Tik pārdomātas, bet tajā pašā laikā arī vienkāršas un nepiespiestas.
Paldies jums manas mīļās meitenes, par to, ka esat man ik dienu līdzās. Dalāties ar padomiem, informāciju par jaunākajām tendencēm, esat draudzenes, jokdares, kosmetoloģes, manikīres, juristes un tt. Jūs esat tie cilvēki, bez kuriem vairs nevaru iedomāties savu ikdienu. Ar prieku lasu katru mūsu saraksti. Protams, ne katru dienu ir foršas dienas, jo mēs mēdzam izkratīt savas sirdis, just līdzi un arī paraudāt, ja ir tāda vajadzība. Bet katrs padoms, katrs atbalsts un katrs mīļais vai gluži pretēji asais vārds ir no svara. Un tieši tas man ir vajadzīgs. Asāka kritika, sapurināšana un labs draugs ar kuru nekad nav garlaicīgi. Manā gadījumā esmu tikusi pie 3 lieliskām dāmām!
Un ne tikai man, bet arī Tev! Es novēlu arī Tev atrast šo draugu, kas ik dienu būs līdzās un atbalstīs, jo būt par mammu nav viegli. Tam nepieciešama stipra nervu sistēma, aukle un reizēm pat padoms no psihologa.
Bildītes no mazo aprīlēnu ballītēm! Mums 1 gadiņš! Urrā!