Runāšana par mani aiz muguras.

Man kaut kā nekad īsti nav veicies ar sievietēm( draudzības ziņā, lai kāda nepiedomā nez ko klāt). Būtībā dzīvē man ir bijušas daudz kļūdas no kurām mācīties, un arī šoreiz es mācīšos, lai nesanāk kāpšana uz viena un tā paša grābekļa vairākkārt.

Nestāstu jau nez kādus tur baigos noslēpumus, kuri man nemaz nav. Bet, piemēram, pasakot par grūtniecību, saku, lai tagad vēl nestāsta nevienam, laiks mazs,pati citam (piemēram, tam vai tam pateikšu vēlāk, kaut kad, ne tagad)...un ko draudzene dara?

Draudzene vārdā A pasaka tālāk, aizbraucot ciemos viss pagasts zin, brūk virsū ar jautājumiem un kacināšanu. Pati tikai pasmaida (ķipa no sērijas-jā, jā , izstāstīju), kad paskatos uz viņu brīdī, kad man cilvēks viņas klātbūtnē sāk izprāšņāt.

Otra šoreiz ne pus pagastam pateikusi, bet vienai citai radiniecei. Mēs esam attālas radinieces, un kad runāju ar to cilvēku, kuram viņa pateica, pasakot par šo faktu pati(man tur vienas darīšanas,tapēc nācās pateikt), saņēmu vēl papildus iznformāciju, ka vēders jau pagaidām mazs, jo mazs laiks.

Protams nav jau nenormālākais noslēpums,tāpat kaut kad uzzinās, bet šoreiz tā sadrūmu par pašu faktu. Kas sievietēm tiešām ir tik grūti to mēli turēt aiz zobiem?Niez tā mēle? Šis ir vairāk principa jautājums...laikam man tomēr draudzeņu nav, ir paziņas.

Ko domājiet par šo tēmu? Pēc būtības it kā jau pati vainīga, nevajadzēja teikt, bet abās situācijās pateicu, jo lūdzu palīdzību savā veidā vienā citā jautājumā, tad nu arī nācās pateikt kas un kapēc.

Vabūt pārāk abstrakti uzrakstīju...gribētu parunāt par šo tēmu.

Jums ir draudzenes? Ir tāds cilvēks, kuram tiešām pasaki lūdzu nestāsti, tad nu tas arī bez tavas ziņas netiek palaists tautās...?