18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Mēs katrs esam piedzimuši ģimenē, kuras pirmssākumos ir bijusi māmiņa un tētis. Tas, kā katra ģimene ir veidojusies un attīstījusies, var būt ļoti dažādi, tieši tāpat kā mūsdienās: ir iespēja, ka bērniņu audzina māmiņa un tētis, taču tik pat labi to var darīt māmiņa vai tētis vieni, mēs varam būt precējušies, taču tik pat labi varam dzīvot oficiāli nereģistrētās attiecībās.
Tas, vai reģistrēt vai nereģistrēt partnerattiecības, ir sabiedrības locekļu ziņā un lai gan ir pietiekami daudz pāru, kuri dzīvo tāpat vien kopā, liela daļa tomēr izvēlas dot JĀ vārdu arī Dieva priekšā laulājoties baznīcā vai reģistrējot laulību dzimtsarakstu nodaļā.
Vasara ir īstais KĀZU laiks, tāpēc Māmiņu Klubs kā jūnija SPECIĀLIZLAIDUMA tēmu izvēlējies
PRECĒT VAI NEPRECĒT?!
Tik vienkārši, reizēm tik sarežģīti, tik skaisti, reizēm- tik pašsaprotami.
Speciālizlaidumā šķetināsim kopdzīves dažādos aspektus, iepazīsimies ar dažādiem pāriem- gan tiem, kuri dod priekšroku dzīvošanai kopā, gan tiem, kuri ir par dzīvi laulībā. Tāpat būs interesanti, kad pāri nolēmuši laulāties- pirms bērniņa piedzimšanas, esot stāvoklī vai tad,kad bērniņš jau paaudzies!
Iemesli kāzām ir katram pārim atšķirīgi: vieni kāzas uztver kā mazliet lielāku dzimšanas dienas ballīti, citiem kāzu process tiek uzbūvēts kā grandiozs pasākums un neapšaubāmi, cilvēki precas, jo vēlas pavadīt ar otru cilvēku visu mūžu. Tāpat dažādi ir arī iemesli, kāpēc kāzas netiek plānotas.
Galvenais jau ir ieklausīties savā sirdsbalsī un savās jūtās pret otru cilvēku, savās domās, sapņos par nākotni. Noteikti ir pietiekoši daudz cilvēku uz pasaules, kuri teiks – man nebija nekādu šaubu un ir cilvēki, kuriem pirms laulībām tomēr šaubas bija, bet sirds pateica, ka nolūkotais cilvēks ir īstā izvēle un ieguvums apprecoties būs tomēr lielāks, nekā to nedarot.
Laulība ir publisks paziņojums apkārtējiem. Tas ir paziņojums sabiedrībai, ka pāra statuss mainīsies - es, kā precēts vīrs/sieva neesmu vairs „dabonams/a”. Ir tomēr pāri, kuri dažādu iemeslu pēc izlemj savu kopdzīvi oficiāli nereģistrēt. Labi, ja tāds ir abu lēmums, tomēr bieži gadās, ka viens no pāra ļoti vēlas, bet otrs ne par ko nav pierunājams uz šo soli.
Lūk, dažas no situācijām, kādas sastopamas sabiedrībā:
- Dzīvojam kopā un labi, zīmogs pasē neko nemaina.
- Nav vērts precēties, jo tāpat kādreiz izšķirsimies.
- Esmu stāvoklī, gribu, lai mums visiem ir viens uzvārds.
- Vēlos, lai man ir vīra uzvārds, lai esmu piederīga viņa dzimtai.
- Dzīvot vienkārši tāpat kopā ir grēks, jo divus cilvēkus mīlestībā savieno Dievs.
- Mums nav naudas kāzām.
SKATIES SPECIĀLIZLAIDUMU 26.JŪNIJĀ MĀMIŅU KLUBA RAIDĪJUMĀ!
KONKURSS
AR VIENU FOTO
"Mana mīļākā kāzu bilde!"!
Nevaru sagaidit so raidijumu ! 😀 Mans virs pirms precibam teica ka vinam vienalga preceties vai ne. Es pateicu, nu ja vienalga, tad precamies. Tik neromantiski mums sanaca. 😉 Man tolaik bija "roza brilles" uz acim, viru loti mileju, vel centamies tikt pie bernina, tapec piedavaju ka japrecas lai esam visi viena uzvarda. Uzrakstijam iesniegumu dzimtsarakstu nodala (Irija iesniegums jaiesniedz 3 menesi lidz kaazam) un menesi pirms sarakstijamies uzzinajam ka gaidam berninu. To uztveru ka kaazu davanu no Dieva. 😀 Mums ar naudam bija kaa bija, tapec man pat nebija ista ligavas kleita (nopirku vienkarsu baltu kleitinu). Pec sarakstisanas aizbraucam uz juuru pabildeties , un tad ar lieciniekiem paedam musu majaa vakarinas. Un ja paskatas ka mainijas musu atiecibas pec delina dzimsanas, tad priecajos ka neiegrabamies kreditos, lai brauktu uz Latviju apreceties gimenes prieksa ar lielam svinibam.
Jā,šī tiešām ir interesanta tēma.Mums gan ģimenē ir tā,ka esam saderinājušies jau vairāk kā gadu,bet kāzas tieši naudas trūkuma dēļ nenotiek 😀 cerams,ka kādreiz sanāks,bet ja nē,tad dzīvosim tāpat.