Plaušu vēzis – kā atpazīt, kā apstiprināt?

Plaušu vēzis – kā atpazīt, kā apstiprināt?

22. Nov 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču agrīna diagnostika un modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Vairāk par plaušu vēža atklāšanas un ārstēšanas iespējām, kādas šobrīd ir pieejamas pacientiem, stāsta dr. Artjoms Špaks, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra virsārsts-torakālais ķirurgs, bronhologs, Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības viceprezidents.

Kādi ir biežākie simptomi, kas likuši pacientiem vērsties pie ārsta?

Runājot par pacientiem ar plaušu vēzi, ir jāsaprot, ka tā ir ļoti viltīga slimība, kas ilgu laiku var attīstīties bez simptomiem. Tas ir fakts, ka lielākā daļa pacientu atnāk pie ārsta brīdī, kad slimība jau ir vēlīnā stadijā, kad ārstēšanas iespējas jau ir ierobežotas. Simptomi parasti ir klepus. Ne vienmēr tas ir klepus ar asins piejaukumu krēpām, kā pārsvarā tiek uzskatīts. Tas ir diezgan reti, aptuveni 15% gadījumu. Var būt arī sauss, kairinošs klepus. Gadījumos, ja audzējs pieguļ pleirai un kairina starpribu nervu, var būt arī sāpes. Ilgu laiku audzējs var attīstīties  pilnīgi bez simptomiem. Reizēm simptomi jau rodas nevis no paša audzēja, kas atrodas plaušās, bet no metastāzēm, piemēram, galvas smadzenēs vai kaulos.  Paļauties tikai uz sūdzībām vai simptomiem nevar. Ja mēs runājam par veiksmīgu agrīna vēža ārstēšanu, tad pamatā ir agrīna diagnostika. Jo vairāk audzēju  tiks atrasti agrīnā stadijā, jo radikālāka terapija ir iespējama. To var izdarīt tikai ar skrīningu, kas  ir zemas devas datortomogrāfija, ar kuru var  konstatēt maza izmēra audzēju plaušās. Tādējādi iespējams samazināt mirstību par aptuveni 20%.  Kā arī, lai efektīvi cīnītos ar plaušu vēzi, vajag cīnīties arī ar smēķēšanu.

Pie Jums nonāk pacienti ar aizdomām par plaušu vēzi. Kas ir nepieciešams, lai to apstiprinātu?

Daļai pacientu pietiek ar klīnisku un radioloģisku diagnozi. Kā arī ir pacienti ar smagām blakus  slimībām, kuriem  specifiska terapija nav iespējama. Tas nozīmē, ka smaga vispārējā stāvokļa dēļ pacientam nevar piedāvāt ne ķīmijterapiju, ne staru terapiju, ne operāciju, un tā ir kategorija, kura saņem paliatīvo  aprūpi. Eiropā tie ir aptuveni 15% no visiem plaušu vēža pacientiem. Pārējiem pacientiem nepieciešama papildus izmeklēšana ar invazīvām metodēm diagnozes morfoloģiskai apstiprināšanai. Tas nozīmē, ka tā ir kāda veida biopsija jeb audu paraugs no audzēja. Mums ir pieejami vairāki moderni biopsijas paņemšanas veidi. Mikroskopā iespējams redzēt audzēja šūnas. Patologs apstiprina, ka šis izmeklējumā redzamais process ir plaušu vēzis, kā arī precizē audzēja veidu.

Ko vajadzētu zināt pacientam, pirms braukt uz specializētu centru pie plaušu ķirurga? Kas pacientu sagaida pēc diagnozes uzstādīšanas?

Daļa pacientu atnāk uz pieņemšanu pie ķirurgiem vai pneimonologiem nezinot, kāpēc viņi ir atnākuši. Ticis atrasts kāds veidojums vai aizēnojums un tad pirmo reizi šo diagnozi pacienti dzird pie mums pieņemšanas laikā. Laika ir maz un jautājumu ir daudz, bet mēs cenšamies izskaidrot, kāda ir problēma. Parasti, kad mēs piedāvājam biopsiju vai operāciju, mēs vēlamies pierādīt vai izslēgt sliktāko scenāriju, kas ir plaušu vēzis. Ja mums ir pamatotas aizdomas, ka tas ir plaušu vēzis, jārīkojas ātri. Protams, cilvēkam ir grūti pieņemt šo diagnozi. Īpaši, ja tas notiek tik ātri. Mēs cenšamies izrunāt ar pacientu diagnostikas un ārstēšanas plānu. Bez pareizi uzstādītas diagnozes cilvēks netik pie pareizas ārstēšanas. Plaušu vēzis ir liela ļaundabīgu audzēju grupa, kuru apvieno šis nosaukums, bet zem tā ir simts dažādu audzēju. Tie visi uzvedas citādāk, tāpēc ir būtiski noteikt audzēja veidu.

Ceru, ka arī pie mums parādīsies plaši pieejama ģenētiska audzēja testēšana  un genotipa noteikšana. Tas sniedz ļoti daudz informācijas onkologiem par medikamentu izvēli, un pret ko audzējs var būt jutīgs vai nejutīgs.

Kādas cerības sniedz modernā terapija – ķirurģiskā, staru, medikamentozā?

Jo ātrāk mēs diagnosticējam audzēju, jo lielākas izredzes ir izdzīvot ilgu mūžu. Stadijas ir parametrs, kuru izmanto onkoloģijā, kad runā par prognozi. Ja tā ir, piemēram, 1.  stadija plaušu vēzim, tad no 100 cilvēkiem ap 90 nodzīvos vismaz 5 gadus. Tas ir ļoti labs rādītājs. Tomēr, ja tā ir pēdējā plaušu vēža stadija, 4.B stadija,  5 gadu dzīvildze ir pielīdzināma nullei. Tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk precizēt diagnozi un noteikt stadiju. Pie agrīnas stadijas tā ir ķirurģiska ārstēšana – mēs veicam gan modernas endoskopiskas operācijas, gan klasiskas liela apjoma operācijas. Tomēr jāatceras, ka vēzis ir visa organisma slimība. Slimības process ir plašs, un, kad audzējs jau ir izplatījies, ir nepieciešama ķīmijterapija. Tā ir sistēmiska terapija, tā ietekmē visu organismu un šie medikamenti cirkulē kopā ar asinīm gandrīz jebkurā organisma vietā. Šobrīd onkoloģija strauji attīstās un arvien vairāk jaunu medikamentu kļūst pieejami Latvijas iedzīvotājiem.

Kā pašreizējā situācija saistībā ar pandēmijas stāvokli pasaulē ir ietekmējusi ārstniecības procesu pacientiem ar onkoloģiskām slimībām?

Reizēm rodas iespaids, ka, kopš mums ir sākusies Covid-19 pandēmija, nav nevienu citu saslimšanu, un vienīgā aktuālā tēma ir Covid. Tomēr vēzis negaida, kad beigsies pandēmija,  tāpēc mēs cenšamies sniegt neierobežotu palīdzības apjomu onkoloģisiem pacientiem kā pirms Covid, tā arī Covid laikā. Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā mēs varam nodrošināt pacientiem praktiski visu izmeklējumu un procedūru klāstu, kā to nosaka mūsdienu laba klīniskā prakse. Turklāt mūsu slimnīcā šogad parādījās iespēja veikt endobronhiālās sonoskopijas. Tā ir viena no diagnostikas metodēm pacientiem ar plaušu vēzi. Var teikt, ka šobrīd Latvijā mēs esam aprīkoti ar modernākajām tehnoloģijām diagnostikai. Galvenais, lai pacienti paši nebaidās nākt, kā arī ģimenes ārsti sūta pacientus pie mums. Jāņem vērā, ka  mums visiem šobrīd ir jāizvairās no kontaktiem Covid dēļ. Vizīte pie ārsta arī ir kontakts. Pastāv pacientu grupa, kura izvairās no konsultācijām, reizēm arī bez Covid saslimšanas riska. Protams, pacients labprātāk paliktu mājās, lai gan laiks plaušu vēža ārstēšanā ir viens no būtiskākajiem faktoriem.

Vairāk informācijas:

www.plausuvezis.lv.