Perfekcioniste vistiešākajā izpausmē

Dārgās māmiņu kluba lasītājas un blogotājas ,pirmkārt man jautājums , vai drīkstu jums pievienoties D.Zandmanes sevis iemīlēšanas projektā? Zinu ,zinu, mazliet par vēlu ,prezīzi nedēļa par vēlu ,bet ja ļaujat ,lai iet ! 

Tātad redzot manu kavēšanos ,noteikti noprotat , tā taču ir viena čība ,aizmārša , viņas mājā noteikti valda haoss,bērni skrien ar pusdienu biezeni nopļeckātās drēbēs , zem gultas jau sakrājušies 5 cm bieza putekļu kārta ,ledusskpais pustukšs , sapūcējies vīrs sēž blakus izpūrušai fūrijai ar nedēļu nemazgātiem matiem ,un viņa tik sēž savā telefonā! Aih,aih, aih, kā es vēlētos ,lai tā būtu , patiesi ,no sirds vēlētos ,lai biežāk varētu atlaist grožus , atstāt netīrus traukus izlietnē,neraut bērnam nost boģiku ,kuru rotā biešu pleķītis 1 eirocenta lielumā un vēlētos , lai pievērstos vairāk sev ,nevis tikai pasaulītei sev apkārt ,kuru , nezin kāpēc es gribu radīt perfektu , un īsti neapzinoties ,tādejādi Tu iespējams ,pazaudē sevi tieši tagad ! Un kāds no tā labums ?

- Kas Tavuprāt ir un/ vai nav perfekcionisms. 

Tad īsumā, manuprāt perfekcionisms, tā ir mērķtiecīga tiekšanās uz izcilību ! Diemžēl tā kļūst par apsēstību !

konkrēti Tavā uzvedībā, darbībās, konkrētās dzīves situācijās, domāšanā. 

Manā dzīvē , perfekcionisms ir kā mana lielā māsa , esmu ar to uzaugusi , visu dzīvi manī iekšā strīdas viņa un es . Brīžiem es tik ļoti cenšos viņu neklausīt , taču esi Tu pati, bet kā ,lielajai māsai ,taču vienmēr taisnība.

Kad cenšos viņai iespītēt,beigās sanāk iespītēt sev , tikai tāpēc ,ka uz brīdi esot es pati ,bez maskas ,bez teikšanās uz ideālo , es ne mirkli nespēju izmest domu no galvas , nu taču nedaudz būšu es pati ,tad gan celšos un darīšu kā jādara ,kā vajag!