Ārā saulaina, pavasarīga diena un vispār - galvā tāds pavasarīgs noskaņojums. Meita omulīga - nolieku viņu tā, lai mēs būtu viena otras redzes lokā un izlemju sakārtot savu mūždien nekārtīgo skapi, izšķirojot ziemas un pavasara drēbes. Pēdējā laikā galīgi nav ko vilkt.
Ja es savam Māmiņu Kluba blogam dotu nosaukumu, tas būtu "Ko es domāju pirms un ko - pēc". Kaut kā pirmsdzemdību atvaļinājuma bezdarbības laikā regulāri krāmējos pa māju, šķiroju, kārtoju, metu ārā, iegādājos ko jaunu. Savās gaidību laiku noskaņās esmu veiksmīgi atbrīvojusies no visām normālajām drēbēm, šodien, škirojot skapja saturu, secinu. No kā sastāv tas milzīgais drēbju mučkulis? No neveiklām oversized bezsezonas drēbēm, kuras valkāju grūtniecības laikā ar domu, ka pēc bērniņa piedzimšanas būšu izplūdusi un vispār ārpus mājas nerādīšos. Secinu, ka smagi maldījos. Vēl starp apģērbiem mētājas dažas pārseksīgas un ne visai funkcionālas ķeskas, kuras nopirku pēdzemdību hormonu ietekmē. No tā visa ikdienā lietoju tieši divas bikses un kādus trīs krekliņus. Pārējo varētu vienkārši izmest (varbūt pāršūt?). Secinu, ka derētu aizbraukt pie mammas, kur esmu nogrūdusi daļu savu "tievo" drēbju, bet pārējo... Laikam jau jāpastaigā pa veikaliem. Bet... Ir tik daudz labāku lietu ko darīt.
Uzvelku vienu no saviem oversized krekliņiem, kuru neesmu kustinājusi mēnešiem, bez īpašas strukturēšanas un rīcības plāna izstrādes sagrūžu visu apģērbu blāķi atpakaļ un kārtējo reizi nodomāju: vīriešiem tas viss ir daudz, daudz vieglāk. Bail pat apzināties, kas darās manā apakšveļas atvilktnē. Tās dziļumus labāk nekustināt. Jēdzīgāk šodien būtu bijis kārtot virtuves skapīti.
mamma27
mamma88
Elionore