Patiesība par veikalā nopērkamajiem cepumiem

Patiesība par veikalā nopērkamajiem cepumiem

06. Mar 2015, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Izvēloties cepumus, vajadzētu dot priekšroku tiem, kuru sastāvā nav nezināmu augu tauku, garšas pastiprinātāju, konservantu un krāsvielu, – tas ir galvenais, ko kopā ar uztura speciālisti Lizeti Mālderi secinām, izpētot veikalā piedāvāto cepumu klāstu. Tāpat viņa iesaka neaizrauties ar lielu daudzumu ļoti saldu un sāļu cepumu. Cepumu baudīšanā jāievēro mērenība!

Stāvot starp vairākiem stendiem, kas piekrauti ar visdažādākajiem cepumiem, uztura speciāliste saka, ka šeit izvēlēties kaut ko veselīgu ir ļoti grūti. «Cilvēki grib apēst ļoti daudz cepumu, bet patiesībā būtu jāpietiek ar vienu vai diviem cepumiņiem. Tas daudziem ir grūti.»

Cepumos ir diezgan daudz kaloriju, kas rodas gan no pašiem graudaugiem (visbiežāk kviešu miltiem), gan arī cukura un taukvielām. Ja cepumiem pievienoti šokolādes gabaliņi, rieksti, žāvētie augļi un ogas, našķu kaloriju daudzums ir vēl lielāks.

Cepumus ar labu kvalitāti ir ļoti grūti atrast. «Cepumiem ir dažāda cenu amplitūda – ir gan ļoti lēti, gan dārgi cepumi, bet ne vienmēr cena nosaka cepumu kvalitāti,» viņa saka un uzsver – lai nopirktu kvalitatīvus cepumus, uzmanīgi jālasa sastāvdaļu apraksts uz iepakojuma.

Našķu sastāva analīzi sākam ar bērnu iecienītajiem cepumiem «Barni», ko mēdz izvietot pie lielveikalu kasēm, kur, stāvot rindās, bērni tos izdīc vecākiem. Izlasot etiķetes, uztura speciāliste vispirms uzteic, ka šiem cepumiem nav pievienoti konservanti un krāsvielas, jo šīs vielas bērnu uzturā noteikti nevajadzētu iekļaut.

Konservantus un pārtikas piedevas bieži vien vaino bērnu hiperaktivitātes izraisīšanā. «Pārtikas krāsvielas un to kombinācija ar konservantiem var izmainīt bērna uzvedību, izraisot hiperaktivitāti.»

Vienlaikus «Barni» cepumos atrodamas citas pārtikas piedevas, ko var izsecināt arī no derīguma termiņa, kas ir aptuveni pusgads. Viņa salīdzina: «Ja mēs mājās izcepam biskvīta kārumus, mēs tos nevaram glabāt no februāra līdz vasarai.» Lai panāktu, ka cepumi veikalu plauktos var glabāties ilgu laiku un būtu garšīgāki, tiem pievieno dažādas funkcionālas dabas pārtikas piedevas.

Uztura speciāliste uzskata, ka bērnu cepumos aromatizētājiem nav jābūt! «Barni» cepumu marķējums liecina, ka tajos ir ļoti daudz cukura. Vienā «Barni» cepumā ir 9 grami jeb divas tējkarotes cukura.

«Vai mēs, mājās gatavojot saldo maizīti, vienai šķēlei piebērtu divas tējkarotes cukura? Tas ir diezgan daudz, it sevišķi mazam bērnam.»

Lai saprastu, cik daudz cukura cepumos ir, ieteicams izlasīt cukura daudzumu uz etiķetes. Parasti 100 g cepumu ir vismaz 30 g cukura. Tas ir daudz vai maz? Grozi, kā gribi, bet tās ir sešas tējkarotes cukura! Salīdzinājumam Māldere arī min, ka pieaugušam cilvēkam dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par aptuveni 50 g jeb 10 tējkarotēm cukura. Bērnam pieļaujamais daudzums ir mazāks. Tas nozīmē, ka, apēdot tikai 100 g cepumu, bērns uzņem visu dienā pieļaujamo cukura devu.

Turklāt jāatceras, ka cepumos esošajam cukuram ir tikai enerģētiskā vērtība – tajā nav ne vitamīnu, ne minerālvielu, kas ir vairāk nepieciešami augošam organismam.

Māldere min kādu ļoti vienkāršu principu, kā saprast, vai veikalā esošās preces ir veselīgas: «Padomājiet loģiski – vai jūs, mājās gatavojot cepumus, tiem pieliktu konservantus, lai tie varētu stāvēt gadu? Vai jūs pievienotu krāsvielas un aromatizētājus, irdinātājus un emulgatorus? Parasti nē.» Tad arī veikalā tādus cepumus nevajag pirkt. Tāpat viņa iesaka atteikties no cepumiem, kuriem pievienots margarīns.

Margarīna klātbūtne nozīmē, ka visdrīzāk cepumu sastāvā būs veselībai kaitīgās transtaukskābes.

Novērojam, ka bieži vien ražotāji neatšifrē, kāda veida augu tauki pievienoti cepumiem. Nereti cepumiem pievieno palmu taukus, kas ir vislētākie un vismazāk vērtīgie. Ieteicamāki ir tie cepumi, kuriem pievienots sviests.

Kā vienu no pārsteidzošākajiem piemēriem cepumu stendos Māldere izceļ «Floras» bio auzu pārslu cepumus, kuru sastāvā ir margarīns. «Vecākiem šķiet, ka tie ir bioloģiskās lauksaimniecības cepumi, bet izrādās, ka to sastāvā ir margarīns. Tāpēc labāk cept cepumus pašiem.»

Pētot arī dažādu citu cepumu etiķetes, secinām, ka ļoti daudziem pievienoti neskaidras izcelsmes augu tauki, kā arī dažādi konservanti. Līdzīgs sastāvs ir arī blakus stendos izvietotajām vafelēm un vafeļu tortēm.

Savukārt sāļajos cepumos bez iepriekš minētajām sastāvdaļām ir arī liels sāls daudzums. Piemēram, uz «Clubs» krekeriem rakstīts, ka tie viegli sālīti, bet patiesībā īsto sāls daudzumu cepumos ir grūti noteikt, jo uz iepakojuma rakstīts tikai nātrija daudzums.

Lai noteiktu sāls daudzumu, tas ir speciāli jārēķina: «1 g sāls satur 0,4 g nātrija. Tad nu, lai iegūtu, cik konkrētais produkts satur sāli, x grami nātrija jāreizina ar 2,5, un rezultātā iegūsiet patieso sāls daudzumu. Šis ražotājs ir ļoti gudri uzrakstījis tikai nātrija daudzumu. To ieraugot, pircējs bieži vien apjūk,» speciāliste secina.

Sāļajos krekeros bieži vien iekļauti arī garšas pastiprinātāji, piemēram, kaitīgais E621. Tas ir arī «Tuc» cepumos ar siera garšu. «Neieteiktu ņemt cepumus, kuru sastāvā ir garšas pastiprinātāji, jo tie rada sava veida apburto loku. Garšas pastiprinātājs rada izteiktāku olbaltumvielu garšu, kam prasās pievienot vēl vairāk sāls. Mēs pierodam pie šīs garšas un gribam to pievienot arvien lielākā daudzumā. Ar laiku šķiet, ka bez šīs garšvielas ēdiens nav tik garšīgs.»

No garšas pastiprinātājiem vajadzētu izvairīties. Visizplatītākais ir E621 Māldere iesaka uzmanīties ar cepumiem, kuru sastāvā ir šokolāde, jo viņa bērniem līdz triju gadu vecumam neiesaka dot šokolādi: «Tā tomēr satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, piemēram, kofeīnu, teobromīnu, metilksantīnu un triptofānu (serotonīna jeb laimes hormona izejvielu), kas var būt par spēcīgu mazam bērnam.»

Ja bērnam ir alerģija, tad īpaša uzmanība jāpievērš marķējumā norādītiem alergēniem, piemēram, pienam, olām, riekstiem, sojai, kviešiem.

Bet kurus cepumus tad ņemt?

Kā kaut cik pieņemamus cepumus uztura speciāliste min «Selga Nature» maizcepumus, kuriem ir salīdzinoši maz cukura. Arī «Floras» auzu pārslu cepumi līdz šim bijuši veselīgi, bet tagad uz to iepakojumiem nevaram izlasīt precīzu informāciju par augu taukiem.

No sāļajiem krekeriem Māldere par pieņemamiem uzskata cepumus ar augstākās kvalitātes olīveļļu un rozmarīnu.

Izvēloties cepumus, vajadzētu dot priekšroku tiem, kuru sastāvā nav nezināmu augu tauku, garšas pastiprinātāju, konservantu un krāsvielu. Domājot par veselību, jāizvēlas cepumi ar mazu cukura un sāls daudzumu.

Noslēgumā uztura speciāliste norāda, ka nekas ārkārtīgi ļauns nenotiks, ja pa retam apēdīsim kādu neveselīgu cepumu vai vafeļu tortes gabaliņu, taču šos produktus noteikti nevajadzētu lietot ik dienas un lielā apjomā.

 

Santa Kvaste, TVNET

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Kā jūs izvēlaties cepumus veikalā?

lauvinja lauvinja 06. Mar 2015, 10:18

Man šo analīzi nevajag, jo pati lasu etiķetes un ne tikai, bet varbūt raksts ar uzturspeciālista komentāriem varētu palīdzēt atvērt acis vēl kādam.

cecii cecii 06. Mar 2015, 07:13 liega spiega

Piekrītu, Milzu ir VIENĪGĀS ēdamās. Cukurs gan ir ~ 20g uz 100g produkta, bet vismaz pilngraudu un bez pievienotām visādām nejaucībām. Rudzu ir ļoti ok.

lauvinja lauvinja 05. Mar 2015, 14:05

Izvēle ir vienkārša: cepums = našķis, kas dabūnams pa retam. Ja necepam paši, tad izvēlos tos, kuri šķiet gardāki. Cepumi NAV ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa.

Varbūt uztura speciāliste varētu paanalizēt brokastu pārslu piedāvājumu?

annijalise annijalise 05. Mar 2015, 12:23

ja vien iespējams tad es nemaz nepērku veikalos cepumus, tos izgatavoju mājās, no visparastākajām sastāvdaļām- olām, miltiem, cukura un sviesta.
bērns nereti dīc veikala cepumus, bet mēs vienkārši sarunājam ka cepsim tos mājās, un ir prieks vēl lielāks.

cecii cecii 05. Mar 2015, 09:38

Uztura speciāliste uztraucas par kaut kādiem neveselīgiem barni cepumiem, bet tos ar varu neviens neliek pirkt. Cita lieta, ka šādus kaitīgus našķus pilnīgi legāli bērniem dod ēst pašvaldības bērnudārzos. Piem. tos pašus Kellogus, kuros arī uz 100g. produkta ir gandrīz 30g. cukura. Kur loģika?