01.07 14:40-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Mans stāsts būs atbilde māmiņai, kas uzsāka diskusiju par tagadējo audzināšanu un to, kas bija agrāk.
Uzreiz gribu piebilst, ka ar savu rakstu nevēlos nevienu aizvainot.
Sākšu ar to, ka tuvojos tai vecuma kategorijai par kuru tika teikts, ka mēs neesam bijušas sievietes, bet nodzīti zirgi. Te man ir jāpiebilst, ka paskatoties apkārt, bieži ar nožēlu ir jānoskatās tieši uz jaunajām sievietēm, kas velk mugurā kas pagadās un staigā nesaprotamos veidojumos savāktos matos. Nav vecuma cenza sievietei, kas vēlās izskatīties labi. Bija sievietes, kas neizskatījās nekā, tad un ir arī tagad.
Mana mamma strādāja rūpnīcā, uz darbu gāja sešos no rīta, bet es neatceros, ka viņa izietu no mājas bez frizūras vai nenokrāsojusies. Viņa gribēja labi izskatīties un tā kā veikalos bija grūti nopirkt ko īpašu, viņa iemācījās šūt un tērpus sev modelēja pati. Mamma vienmēr ir staigājusi aukstpapēžu kurpēs ( Spiļkās), arī pēc darba, viņa nāca no veikala augstu paceltu galvu un neviens nevarēja pateikt, ka viņa ir nogurusi un desmit stundas strādājusi pie slīpmašīnas.
Es audzināju divus bērnus viena, bet man pat prātā nevarēja ienākt, iziet no mājas nesavedot sevi kārtībā. Es kā reiz izbaudīju to prieku, kā ir mazgāt autiņus un gludināt tos. Es cēlos sešos un gulēt gāju ap divpadsmitiem, kad pabaroju maziņo pēdējo reizi. Man pietika laika gan mājai, gan sev un arī mazam piemājas dārziņam. Es nevarēju atļauties nopirkt dārgas drēbes, bet tas bija laiks, kad sākās lietoto drēbju bums un es tur atradu labas drēbes gan sev, gan bērniem. Tagad es audzinu trešo bērniņu, strādāju pilnu slodzi, man ir sabiedriskie pienākumi, māja un dārzs, bet tas nenozīmē, ka man nav laiks būt kopā ar savu bērnu. Es pat gribu teikt, ka tagad man ir pat vairāk laika, nekā tad, kad es audzināju lielos bērnus un tas ir saistīts ar to, ka es plānoju savu laiku.
Ja mēs runājam par darba zirgiem, tad te nu man jāatzīst, ka es piekrītu viedoklim, ka jaunā paaudze , liela daļa, negrib un nemāk strādāt un pie tā esam vainīgas mēs viņu mammas, jo gribējām, lai mūsu bērniem būtu vieglāk un dzīvotu labāk.
Mīļās meitenes, ticiet man, Jūs neko nevarēsiet paspēt un viss liksies grūti, kamēr dzīvosiet kopā ar vecākiem. Kad dzīve ir jāsāk plānot pašai un nav neviena blakus, kas tavā vietā var kautko izdarīt ir jāatrod iespēja ar visu tikt galā pašai. Es to redzu pēc savas mīļmeitiņas. Es ar prieku un lepnumu skatos, kā viņa ir iekārtojusi savu dzīvoklīti. Kā viņa plāno izdevumus. Bet dzīvojot kopā arī viņa neko nevarēja paspēt un nekam nebija laika, tagad atrodas laiks visam- būt māmiņai, sakoptai sievietei un labai sievai.
tas ir tikai apsveicami, ka pastāv tāda iespēja, bet īstenība runā pati par sevi, agrāk sievietes strādāja rūpnīcās Latvijā un ja godīgi, nebija tik smagi, kā viena otra jauniete to dramatizē, bet tagad strādā ļoti smagu darbu rūpnīcās Anglijā, Vācijā un citās valstīs. Pie tam pa 10-12 stundām, ceļas četros no rīta, tad rodas jautājums ko mēs salīdzinām.
👍
un arī daudzos komentāros bija tam aptiprinājums, ka bija nodzītas. Iespējams, ka ne visas, jo arī tagad kā redzu, citas nogurst, citas ne 😀
😀divām saimniecēm vienā virtuvē ir grūti sadzīvot.
Dzīvošana kopā ar vecākiem, nu tas nav forši..
pati tagad "izbaudu", ka uz mani katru dienu bļauj.
Kā jau minēju, nodzītas bija sievietes tad un tās, kas strādā vairākos darbos, arī tagad. Tas nav atkarīgs no paaudzes, bet no izvēlētā dzīves modeļa. Dzīvojot ar vecākiem var paļauties uz viņu palīdzību, dzīvojot vienai, tas viss jādara pašai. 😀
Jūs tagad gribat teikt, ka es visu paspēt nevaru jo dzīvoju kopā ar vecākiem ??? Jo tālāk, jo trakāk...
Un savā blogā nekur neteicu, ka vecās paaudzes sievišķi bija zirgi... Tikai to, ka bija nodzītas.
Skatos uz savu tanti, kurai ir pāri 40. viņa arī izejot no mājās vienmēr sapucējās, lai vai kā dzīvē ir gājis..
viņa varētu būt mans paraugs..
jo es vispār nekrāsojos, ģērbjos kaut kā..
kad aizbraucu pie viņas ciemos, ejam staigāt pa veikaliem..
es sevi uzskatu par pēlēko peli.. cilvēku kam vairāk patik sēdēt mājās.. neveļos būt pamanīta uz ielas..
par pēdējo Tev piekrūtu, dzīvoju ar omi.. njā.. neesmu es patstāvīga
Katrā gadījumā šādi blogi ir ļoti noderīgi, jo liek aizdomāties mums par daudzām lietām un ieklausīties citu vedokļos un izprast arī citus. 😀
Pārlasīju vēlreiz savu komentāru iepriekšējā rakstā un nākas secināt,ka tiešām uzrakstīju tā, ka var apvainoties manas mammas vecuma sievietes! Piedodiet, bet šis redzējums nav attiecināms uz visām tā laika sievietām, bet uz tām, kuras tiešām tā izskatījās/izskatās un tāda nebija tikai mana mamma, bet tobrīd es tiešām domāju un rakstīju par savu mammu. Es jau protams, saprotu, ka tas viss ir darīts tikai un vienīgi mūsu dēļ, bet mammām nav vienmēr jāupurējas bērnu labā un sabiedrības,kuras uzskata, ka mājai jābūt izcili tīrai, drēbēm nevainojami izgludinātām utt Mammām ir jābūt arī sievietēm! Un tādām jājūtas. Es atceros, ka mana mamma jau no bērnības saka, ka viņa svētkus negrib. Nekādus...bet grib vienkārši atpūsties...diez vai sievietei būtu tā jājūtas jaunībā, arī tad,ja ir bērni...
Nosiguldas, Tu uztvēri to pārāk personīgi. Tas bija mans komentārs par nodzīto zirgu, bet, piedod, tas nebija attiecināms uz Tevi. Runa gāja par manu mammu nevis Tevi!!! Piedod,ja Tevi aizsksāru! Protams, Tev ir taisnība tajā, ka mūsdienu māmiņas bieži vien ģērbjas pārāk vulgāri, jocīgi utt.
Es arī strādāju uz pilnu slodzi, studēju, audzinu bērnu, rūpējos par mājas kārtību un siltu ēdien un vēl nesen kā spēju atrast laiku, lai ietu autoskolā un noliktu B kategorijas eksāmenus. Protams,ka jo mazāk dara,mazāk arī izdara, bet nevajag arī šaut pār strīpu, ka mammām viss ir jāvar un jāpagūst un jāizdara! Mana mamma pirms mums arī krāsojās, pucējās, smuki ģērbās un sevi kopa, bet pēc bērnu piedzimšanas vairs to nedara. Viņai nebija laika un arī vēlēšanās...Tas arī ir par traku.Tāpēc aizgāja runa par nodzītu zirgu. Zini, mans tētis, kad es mācījos, 9. klasē man sāpīgi atzina, ka viņam viens kolēģis vienu reizi esot manu mammu/tēva sievu nosaucis par viņa māti. Viņš tiešām domāja, ka tā ir mamma nevis viņa sieva. Arī tad, kad man bija izlaidums maģistatūrā, kolēģe nodomāja, ka mani apsveikt ir ieradusies mana vecmāmiņa nevis mamma....Lūk, par ko iet runa...Nevis kopumā par sievietēm šajā vecumā...Vēlreiz atvaino, ja aizvainoju!
Ta jau ir,ka dzive iesper pa pecpusi,tad beigas visu var.sakot jau,ka ar divoem berniem laika ir vairak ka ar vienu.gan jau kadreiz man bus tas prieks so teoriju parbaudit.