Pagriez dzīvi par 180 grādiem: Kārtība arī dokumentu lietās un oficiāls brīvas sievietes statuss

25. Jan 2023, 00:00

Kad no šī visa sava pagrieziena kārtējo reiz es mācos pacietību un iepazīstu cilvēku dažādās puses un pašus cilvēkus. Cik ļoti sveši, vai maz zināmi cilvēki Tev spēj palīdzēt, bet it kā “savējie” parāda savu īsto seju.

Man dokumentu lietas saistībā ar šķiršanos nevedās viegli un ātri. Protams, pirmais, ko darīju, konsultējos ar juristi, kura ieteica šos dažādos ceļus – notārs un vienošanās, vai tiesa un tiesas dažādie ceļi, kuri ietver sevī to, pie kā dzīvos bērni, cik būs uzturlīdzekļu apjomi un to, cik biežas būs tikšanās ar tēvu. Ņemot vērā tēva “ieradumus”, audzināšanas metodes un vērtības kā tādas. Un ziniet, arī ceļš, kā satiku juristi, bija tik interesants… Lasot manus blogus kāda mana paziņa man iedeva juristes kontaktus. Tiešām, juriste bija fantastiska, prata visu izskaidrot, brīžiem nomierināt, kad jutos izmisusi, bezspēcīga… viņa spēja likumiski visu salikt pa plauktiņiem manā galvā… ieteica, kā rīkoties labāk, lai sasniegtu savu mērķi un nepieļautu nelabojamas kļūdas, jo otrā pusē to vien gaidīja, kad nezināšu likumu nianses un pasperšu šo nezināmo solīti viņam par labu.

Juriste ļoti ātri sagatavoja šķiršanās dokumentus, sākumā nolēmām iet caur tiesu, kad bijušais vīrs saprata izdevumu apjomus, piekrita tomēr laulības šķiršanai pie notāra, kur šo divu gadu laikā paspēja vairākkārt pārdomāt. Taču, lai būtu mazāki riski, laulību vislabāk būtu šķirt tad, kad manta ir sadalīta. Jo no bijušā vīra tik bieži bija jūtami soļi, kad mantu dalīt viņš netaisās, ka uzskata, ka viss pienākas tikai viņam. Ja tā objektīvi skatāmies uz situāciju, nevienā brīdī nav bijis tā, kad laikā, kad vairs nedzīvojām kopā, pat ne zem viena jumta, viņš satrauktos, vai viņš pilda savu finansiālo, fizisko un emocionālo vecāka daļu. Tie visi zemiskie attaisnojumi – būvēšu māju, kur būs paredzēta vieta arī meitenēm, paaugsies, dzīvos ar mani, visu, ko vēlēsies, nopirkšu… Nopērk želejkonfektes, kolu no savas puses, pusdienas MC Donalds un pus gadā reizi aizved uz atrakciju parku un tas viss saucas nopirkšu visu, ko vajag un, kad paaugsies viņām būs savas mājas? Uz omes pleciem vienai meitenei mētelis, zābaki un siltās bikses… Bet bērniem jādzīvo tagad, mājas viņām ir nepieciešamas tagad un ir arī ikdiena, ne tikai izklaides un ciemošanās un gaisa piļu būvēšana. Ir vajadzīgi reāli darbi, ne solījumi.

Atceros, kad interesējos bankās par iespēju hipotekārajam kredītam, vēl esot oficiālā laulībā, bet apzinoties situāciju, vai man ar trim nepilngadīgiem bērniem vispār pienākas. Un ziniet, kas bija pats paradoksālākais – uzturlīdzekļi netiek ņemti vērā pie ienākumiem. Tobrīd bija pagājuši tikai daži mēneši, kad mutiski ar bērnu tēvu bijām vienojušies, ka katrai meitenei viņš skaitīs 200eiro. Šo paskaidroju arī bankā konsultantei, bet viņa man arī objektīvi izskaidroju to, kādēļ uzturlīdzekļi netiek ņemti vērā. Jo vīrietis var vienkārši nemaksāt un lielākā daļa tā arī dara. Viņa pastāstīja ne tikai kā profesionāles pieredzi bankā, bet arī savu pieredzi attiecībā uz uzturlīdzekļu maksāšanu. Un ziniet, ātri vien šī vienošanās par 400eiro izgaisa.

Es ļoti ilgi glabāju sagatavotos dokumentus un gaidīju to īsto “iznācienu”, jo dzīvē nereti notiek viss ne tādos tempos un tā, kā mēs savā galvā esam izdomājuši. Es biju iedomājusies – izšķiršos mēneša laikā, kā sagatavošu dokumentus, bet šis mēnesis ievilkās gandrīz divu gadu garumā, jo nianšu bija tik daudz… un pateicoties profesionālais juristei, kura man spēja šo visu izskaidrot un salikt pareizos soļus, pareizajā laikā un vietā, iznākums ir tās, kā vēlējos – laulība ir izšķirta pie notāra, bez ilgiem tiesāšanās gadiem, tiesa gan no manas puses, lai šis viss ātrāk beigtos, biju ar mieru, ka meitenes saņem no tēva puses valstī noteikto minimumu. Protams, jebkurā brīdī es varu iet tiesas ceļu un piedzīt reālos izdevumus, bet ticiet man, mans sirdsmiers uz doto brīdi bija daudz svarīgāks, nekā cīņa par taisnību un to, ka katrs vecāks no savas puses iegula vienlīdzīgi, nerunājot par laiku, kas ir lielākoties uz maniem pleciem, par slimošanām, kas jāsamenedžē ar darba lietām, izvadāšana uz skolu, pulciņiem utt.

Tas, protams, ir katra vecāka ziņā, es zinu arī lieliskus tētus, kuri audzina savus bērnus un mamma neliekas ne zinis, ir arī tādas ģimenes.

Tādēļ no sirds iesaku dokumentu lietas, mīļās sievietes, atstāt profesionāļu ziņā, jā, es maksāju juristei par dokumentu sagatavošanu, man paveicās un apstākļu sakritības dēļ bija arī lieliska notāre, kurai dokumenti arī mājas sadalīšanai bija sagatavoti perfekti, paredzot jau tik daudzus riskus uz priekšu, jo bijušais vīrs dažas dienas pirms vizītes pie notāra bija pārdomājis – ka mantu sadalīt ir ar mieru, bet laulību šķirt – nē, jo viņam ir savas prasības attiecībā uz saskarsmi ar meitenēm, viņš par šo diktēs noteikumus, maksājot minimālos uzturlīdzekļus… man esot pienākums meitenes viņam vest pus ceļu, tērējot savu laiku un finanses, viņš drīkst tikties, kad vēlas, un, kad viņam ir brīvais laiks, nerespektējot manu brīvo laiku, ikdienu un bērnu audzināšanu…. Ar ultimātu no manas puses, zinot, cik ļoti viņam bija vajadzīga nauda, pateicu – ja laulība netiks šķirta, tad nepiekrītu arī darījumam par mājas pārdošanu un mantas sadalīšanu. Jo no savas puses biju maksimāli piekāpusies – māja uz pusēm, meitenes dzīvo ar mani, audzinu viņas es, bet no viņa puses ir valstī noteiktie minimālie uzturlīdzekļi, pieļauju, ka, ja būtu iespēja, viņš arī tos godprātīgi nemaksātu.

Tā nu vēl vecajā gadā laulība šķirta, manta sadalīta un uzsākts jauns dzīves posms, vēl tikai jaunie dokumenti jāizgatavo, kas pašlaik arī ir milzīgs izaicinājums mūsu valstī.

Pastāsti arī Tu savu stāstu, ko darīji, lai piepildītu savus sapņus, kā pārvarēji sevi un cīnījies ar apkārtējo “spiedienu”?