Online konference: Saskarsmes tiesības. Vai mēs tās varam ierobežot? Vai tas ir bērns interesēs?

Ģimenēs, kur kāds no vecākiem dzīvo šķirti no bērna, vienmēr var rasties jautājumi par saskarsmes tiesībām ar bērnu. Mauprāt, tas ir aktuāls jautājums. Tāpēc noskaidrosim sev nesaprotamos jautājumus.

Civillikums nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm.

Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Kaut gan normatīvie dokumenti nenosaka, ka bērnam būtu pienākums to darīt. Savas tiesības bērns var izmantot, un, ja viņam ir tāda vēlēšanās, bet nav iespējas – šāda iespēja ir jārada, savukārt pretēji, ja bērns šīs tiesības izmantot nevēlas – viņš to var nedarīt. Kaut arī Civillikuma 181.pants vienlaikus nosaka vecākiem pienākumu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, bērna tiesības un intereses jāvērtē kā prioritāras.

Vai viens no vecākiem var lemt par otra vecāka saskarsmes tiesību ierobežošanu?

Vai, jūsprāt, tiesa ir risinājums saskarsmes tiesību noteikšanā?

Vai ir bērna interesēs, kad vecāki ierobežo otra vecāka saskarsmes tiesības?