07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Piedodiet, ka sanāk šo diskusiju sākt vēlāk, bet darbā gadās arī neparedzēti apstākļi, kas ņeļauj nodoties "izklaidēm" darba laikā. Bet nu jau varam sāk diskusiju par darba meklējumiem.
Katram cilvēkam reiz pienāk situācija, kad jāatgriežas darba tirgū vai jāmeklē jauns darbs.
Ar ko tad sākt?
Manuprāt, jāsāk ar jautājumu, kur es sevi redzu kā darbinieku.
Tad protams ir jāsagaatvo CV.
Darba devējam, izsludinot vakanci, svarīgas ir divas lietas:
- atrast attiecīgajam darbam labu kandidātu;
- veikt šo procesu pēc iespējas ātrāk un operatīvāk.
Jums ir pārliecinoši sevi jāparāda un jāpārliecina darba devējs, ka Jūs esat atbilstošs kandidāts, kuru noteikti būtu vērts aicināt uz darba pārrunām.
Tāpēc CV būtu jābūt konkrētam un bez liekvārdības. Principā tajā nepieciešams minēt informāciju par sevi, izglītību un darba pieredzi, kā arī citu jūsprāt savarīgu informāciju.
Otrais, kas jāsagatavo ir pieteikuma vēstule. Ievadā ir pieņemts dot atsauci uz avotu, kur uzzinājāt vai atradāt šo darba piedāvājumu. To var un vajadzētu pateikt vienā teikumā. Tālāk seko piedāvājums un pamatojums. Atcerieties, ka Jūsu motivācijas vēstule (tieši tāpat kā CV) savā būtībā ir Jūsu “pārdošanas” dokumenti. Jums ir īsi, bet pārliecinoši jāspēj pamatot, kāpēc tiēši jūs būtu piemērots šim darbam un ko iegūs uzņēmums jūs pieņemot darbā. Nobeiguma sadaļā būtu labi norādīt, ka Jūs priecātos saņemt uzaicinājumu uz interviju, lai darba devējs klātienē varētu izrunāt visus jautājumus un pārliecināties par Jūsu atbilstību piedāvātājam amatam. Tāpat var pieminēt pieklājības frāzi, ka pateicaties par savas kandidatūras izskatīšanu.
Bet galvenais, kas jāatceras, ka mums ir jābūt godīgiem rakstot šos dokumentus.
Tad nu parunāsim, kā sagatavoties darba intervijai un kā tajā uzvesties. Kāda ir jūsu pieredze?
Kādas ir mūsu tiesības un pienākumi pret jauno darba devēju?
Pēc dokumentācijas/punktiem jau viss ir sakārtots tā, ka taisnība vienmēr ir komisijas pusē 😀
Kas ir ļoti interesanti valsts pārvaldē - reizēm zini, ka pēc visiem dokumentiem nu nevar būt par tevi neviens "spicāks", bet rezultātā pēc punktiem tāpat sanāk dažādas korekcijas un konkursu neesi izturējis 😀 Lai arī valsts iestādēs viss ir ļoti caurspīdīgs, tajā pašā laikā tāpat duļķi uztaisa, kā nu katram tīk.
Nē, bērns noteikti nav jāvaino. Jāvaino fakts, ka ir pārtraukums darba gaitās 😀 Lielākoties, ja maina darbus bez pārtraukuma, tad ir lielākas izredzes tikt kādā vietā.
Ar to CV jau ir pēc godprātības - var rakstīt līdz dekrētam un var rakstīt līdz brīdim, kad tās darba attiecības faktiski arī ir 😀
Intervijā NEDRĪKST prasīt par ģimenes stāvokli 😀 Bet to jau gana bieži var nojaust pēc kādiem rādītājiem.
Nezinu, kāda ir situācija lielākās pilsētās, bet savā mazpilsētā es pusotru gadu meklēju darbu, vēl neesmu atradusi. Un līdz šim secinājumi ir tādi - līdz ko ierauga, ka ir pārtraukums darba pieredzē, automātiski secina, ka pie vainas "ģimenes dzīvē", kas nozīmē - slimošanas, atkārtota grūtniecība u.c. Un otrs - tas, ka it kā ir laba darba pieredze kaut kad pirms laika, nenozīmē, ka tā ir derīga arī šodien, nerunājot, ka tā nebūs derīga rīt. Baigā laimes spēle.
Manās pēdējās darba pārrunās saskāros ar faktu, ka nevienam neinteresē tavs zināšanu potenciāls - visu laiku dažādās vārdu kombinācijās tiek jautāts viens un tas pats, kas atbildētu uz jautājumu "vai jums ir tieši šāda un ne savādāka darba pieredze", ar to pasakot - ja tieši šādas iepriekšējas pieredzes nav, mūs neinteresē, ka jūs to varat izdarīt, mums vajag, lai jūs jau to esat darījusi.
Pēc šīs pēdējās pieredzes esmu pasākusi pieteikties vakancēm, kur izglītību prasa par diviem līmeņiem zemāku nekā man ir, taču tur atkal netieku nekad aicināta uz pārrunām. Te nu ir tā sadursme situācijām - vēlies būt kopā ar bērnu ilgāk mājās, pēc tam aizmirsti tikt kaut kur strādāt. Ja gadu atpakaļ, kad pusgadu kā biju meklējusi darbu, mans emocionālais stāvoklis attiecībā uz šo bija ļoooti nejauks, tad tagad es šo esmu pieņēmusi kā faktu. Rezultātā naktīs labāk guļu 😀
Patiesībā nav nozīmes tam CV vai motivācijas vēstulei - darba devēji gaida brīnumu, jo to darba meklētāju ir tiešām daudz. Vairs nemeklē potenciāli labus darbiniekus, bet jau faktiski ideālus.