Onkoloģe: aptaukošanās ir riska faktors saslimstībai ar vēzi

Onkoloģe: aptaukošanās ir riska faktors saslimstībai ar vēzi

15. May 2014, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ko ņemt vērā savas veselības labā, lai mēs sievietes vienmēr būtu šarmantas, skaistas un veselas? To  atklāj onkoloģe Gunta Purkalne.

Pēdējo desmit gadu laikā saslimstība ar vēzi visās lokalizāciju zonās (krūts, kolorektālais, dzemdes kakla, plaušu...) ir palielinājusies. Vienīgais izņēmums ir ādas un kuņģa vēzis, šajā jomā saslimstība ir samazinājusies. 

Ko darīt, lai samazinātu iespēju saslimt ar vēzi? 

Zināji, ka 40 % gadījumu vēzi var novērst, modificējot riska faktorus? Ir vērts tos izpētīt, lai saprastu, ko savā dzīvē vari mainīt jau šobrīd.

Iepazīsti riska faktorus!

- aptaukošanās. Eiropas Savienībā 7 % vēža gadījumu saistīti ar aptaukošanos. Kāds ASV veiktais pētījums atklāj, ka 20 % sieviešu menopauzē cieš no aptaukošanās. 50 % no krūts vēžu slimniekiem ir aptaukošanās. 

Ko darīt? 

Ievēro veselīgu dzīvesveidu un pavairo fizisko aktivitāšu līmeni!

- hormoni. Sievietēm menopauzes laikā ir palielināts risks krūts vēža attīstībai. Lietojot šajā laikā kombinēto HAT terapiju, nav konstatēta slimības riska palielināšanās. 

- vides faktori. Plaušu vēža attīstībā 5 - 7 % gadījumu saista to ar piesārņotu vidi.

- B hepatīta vīruss. Visbiežākais aknu vēža izraisītājs ir tieši B hepatīts. Tas nepadodas ārstēšanai. Lai izvairītos no šī riska faktora, vienīgais, kas palīdz - vakcinācija un izvairīšanās no riskantām dzīves situācijām: narkotikām, gadījuma sakariem...

- Cilvēka papilomas vīrusa infekcija (HPV). Tā ir ļoti saistīta ar dzemdes kakla vēža saslimstību. Lai no tā izvairītos palīdzēs vakcinācija pret HPV.

- smēķēšana. Statistika ir gana graujoša - Eiropā ap 30 % pieaugušo šobrīd smēķē. Smēķēšana ir nāves cēlonis vismaz 30 % no visiem vēža gadījumiem. 

- alkohols. Lai alkohols neveicinātu saslimšanu ar vēzi, jāierobežo tā lietošana. 

- uzturs. Stingru pierādījumu korelācijai starp uzturu un vēža attīstību nav. Tomēr profilaksei iesaka vairāk ēst augļus un dārzeņus to ražas laikā. Sāls vietā lietot citas garšvielas. Ēst sarkanās ogas (tajās ir visvairāk antioksidantu). Samazināt sarkanās gaļas (liellopu, jēra un cūkas) lietošanu uzturā. Tā var veicināt saslimšanu ar kolorektāro vēzi. Izvairīties no grillētas gaļas.

- medikamenti. Kancirogēns efekts var būt arī no homeopātiskiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem.

- radiācija. Lai sevi maksimāli no tās pasargātu, ar mēru doties pie speciālistiem, kuri veic radioloģiskos izmeklējumus. Ar mēru uzturies saules gaismā un UV staros. Bet pilnībā no saules gaismas izvairīties nevajag! 80 - 90 % no organismam nepieciešamā D vitamīna saņemam tieši caur saules gaismu.  

Sieviešu Klubs

Kā tu profilaktiski rūpējies par savu veselību?