Nr.49 .... tas taču ir tikai noslēgums konkursam, bet ne manai ar vīru mīlestībai.

Pats svarīgākais pārsteigums mums abiem bija , ka mēs abi  satikāmies, jo abi jau bijām diezgan pieaugušā vecumā, kad tā vienkārši neņem un nesatiekas divi sveši cilvēki, bet tā tomēr notika, 2002.gada 15.maijā, mēs abi viens otru satikām.

Es biju domājusi, ka uz Zemes jau nav cilvēka, kuram es būtu vajadzīga, un savukārt mans vīrs arī bija ar tādu apziņu kādu laiku dzīvojis, bet galu galā abi atradāmies vienlaicīgi vienā un tajā pašā vietā un mēs satikāmies.

Nākamais lielais pārsteigums mums bija, ka diezgan neilgi pēc mūsu iepazīšanās pieteicās mūsu meita Annija.

Katrā ziņā pēc deviņeim gadiem, kad pieteicās otra meita Alise mums bija kārtējais, bet šoreiz gaidīts pārsteigums.

Ikdienā mums gadās vairāki pārsteigumi, kurus radām apdomāti, bet reizēm tie rodas no Zila gaisa.

Vienkārši pārim ik dienu ir  jāieklausītiesās vienam otrā un tad nebūs nekādas rutīnas.

Abiem laikam ejot ir jāiepazīst vienam otru, un jauniegūtās zināšanas kopdzīves laikā ir jāņem vērā.

Šorīt no rīta es pārsteidzu savu vīru, savu mīļoto un vienīgo.

Nedēļas sākumā uzzinot uzdevumu, man bija ātri vien skaidrs, kā es pārsteigšu savu vīru, un man šorīt tas izdevās.

Es vakar, vakarā  uzrakstīju, jau tradicionālo vēstuli, (šo tradīciju es aizsāku piedaloties konkursā Labākā sieva-1).

 Tad kopā ar meitām parosījāmies pa virtuvi un mums tapa Mājas čipsi, un Ķimeņu standziņas, un Kanēļa satandziņas.

Un arī sagatavoju arī krūzīti kafijai.

Vēl arī uz plīts vīram bija sagatavotas stiprās brokastis- griķi ar gaļu.

Tā kā mans vīrs šorīt atgriezās no darba, un es jau ar meitām biju projām, viņu mājās sagaidīja šis Pārsteigums.

Vēlāk man vīrs piezvanīja, un ļoti pateicās un teica, ka Pārsteigums izdevās lielisks.

Projekta laikā, it kā jauši, vai nejauši mums kopā ar vīru un piepalīdzot meitām tapa viens ļoti lielisks priekšmets mūsu mājai, pareizāk sakot virtuvei, tas ir galds, šķiet ka talismanam ir jābūt nelielam, bet mēs gluži tam nepiekrītam.

Vienas no galda sastāvdaļām tās ir kājas, piederēja jau mūsu vecajam virtuves galdam, kuru bijām pārveduši no pirmās mūsu kopdzīves vietas, bet tā virsma bija jau savu nokalpojusi, tad vīram tapa ideja, ka vajag jaunu galdu, bet es piebildu- labi, bet kājas lai paliek vecās. Domāts darīts.

Galda virsmu vīrs izgatavoja no kļavas koka, bet pie galda kāju atsvaidzināšanas, palīdzēju es ar meitām.

Un pagājušajā svētdienā mēs pie jaunā galda ēdām pirmās vakariņas.

Virtuves galds, tas ir tāda vieta pie kuras mēs atrodamies katru dienu, pie tā mēs dzeram rīta kafiju, baudam kopējas ēdienreizes, pārrunājam ikdienas priekus un bēdas, tas ir mūsu ikdienas liecinieks.

Man visas šīs nedēļas ļoti patika, jo uzdevumi bija ļoti jauki, atgādināja to ka ir jāprot priecāties par savām attiecībām.

Man atkal bija iespēja uzrakstīt vēstuli savam vīram neilgi pirms mūsu kopdzīves gadadienas, tā būs 15.februārī, un apritēs jau 12 gadi.

Es piedaloties šajā projektā pārliecinājos ka vēl ir ļoti daudzas mammas, kuras ir Labākās sievas, un viņas arī prot lieliski priecāties par savām attiecībām.

 Paldies vēlreiz projekta rīkotājām, par šīm jaukajām nedēļām.

Ar cieņu Ligita