Nr. 17 Laura: Nepaskriet garām laimītēm vai prieciņiem dzīves skrējienā.

30. Jan 2017, 22:14

Pagājušā nedēļa paskrēja ātri vien un nepaspēju vien attapties kad jau bija klāt svētdienas vakars un nogurums. Tā vietā lai rakstītu kas noticis ar mani šajā nedēļā un kas mani iepriecinājis es rakstu uzrakstīju savās domās un devos gulēt kopā ar bērniem. :) Bet nu ir tak jāuzliek savas domas uz papīram vai precīzāk sakot uz datora.

Centos katru dienu saskatīt kas ar mani šonedēļ ir noticis, negribētos to saukt par laimi, bet tādiem kā prieciņiem, kas ikdienas skrējienā kopumā man sagādāja prieku un varbūt arī laimi. Tad nu lūk ko man šonedēļ izdevās ieraudzīt.

Pirmdiena.

Ātrā solī devos uz Māmiņu klubu lai saņemtu testējamo Bio Oil. Meitiņa mani priecēja ar labu miedziņu un mamma varēja mierīgi paspēt savas darīšanas. Bet tā kā bijām tālu no mājām , tad meitiņa arī tika pie savas ņammas un varēja čucēt tālāk un ļāva mammai vēl ieskriet Zaļajā govī pēc produktiem.

Otrdiena.

Lai gan pastaiga nelutinājam mūs ar labiem laikapstākļiem, jo bija kaut kas slapjš un vēlāk arī sniegs ar vēju. Tad priecēja draudzeņu kompānija ar smiekliem un sarunām, karsta kafija un garšīgas bulciņas. Cik jauki ka ir daudzenes kas ļauj pasmieties un laiks paskrien nemanot.

Trešdiena.

Iepazīstam ar daudzenēm jaunas pastigu vietas Šmerļa mežu. Un protams kas ta būtu laba pastaiga bez gardas kafijas un bulciņām. Taču šoreiz mūs pastaigas laikā priecējā arī saulīte un neliels saliņš. Jautrība, sarunas un laiks paskrien nemanot.

Lai gan šī bilde ar saulīti uzņemta iepriekšējā svētdienā ,tā priecēja arī trešdien.

Ceturdiena.

Un atkal jau brīnišķīga pastaiga. Šonedēļ daudz staigājam. :) Šoreiz devāmies ciemos uz Baložiem. Iepazinām jaunas vietas , pagarošojām gardus kruasānus , iepirku gardu maizīti un devāmies pastaigā līdz Daugavai. Cik burvīgs skats pavērās uz Daugavu likās ka debesis ar Daugavu saplūst kopā. Vēroju kādu brīdi mierīgi un ieelpoju svaigo gaisu un klusumu.

Pēc pastaigas bija slapjas kājas , nogurums un laiks paskrējis nemanto , bet sajūta super un protams gribas atkal atgriezties. Jābrauc biežāk ciemos.

Piektdiena.

Varbūt šodien varētu sēdēt mājās. Ar tādu domu modos. Bet tad manu nesteidzīgo rītu ar karsto kafijas krūzi pārtrauca telefona zvans un mani iepriecināja mani. Jau nedēļu atpakaļ bija saplīsis mans telefons kurš atteicās strādāt. Un tā nu staigāju ar savu veco kurš nelabprāt ar mani gribēja sadarboties un nācās regulāri slēgt ārā. Un tā nu pēc nedēļas gaidīšanas beidzot devos pēc jauna telefona. Jē, beidzot tiku pie jauna svaiga telefona. Mazais prieciņš.

Sestdiena.

Dodamies uz ballīti.

Abas ar meitiņu devās uz ballīti. Svinējām draudzenes dēliņam vārda dieniņu. Pirmo reizi devos uz Nacionālo Bibliotēku. No 11 stāva pavērās fantastisks skats uz miglā tīto Rīgu, bet bērni savā starpā komunicēja. Mēs iepriecinājām jubilāra mammu ar tulpēm. Maziņš gabaliņš pavasara miglainā un vēsā ziemas dienā.

Svētdiena.

Vienkārša savā būtībā, bet mierīga un pavadīta ar ģimeni. Kopīga pastaiga visiem kopā. Cepam pīrāgu kopā ar dēlu kamēr tētis auklējas meitiņu. Paskatos cik tad esmu nostaigājusi km. Oho ,šonedēļ rekords staigāšānā 63 km. Tā nu arī noslēdzu nedēļu ar lielu staigāšanu un ciemošanos.