Netrako sabaidīsi ragaino.

Tā kā vairāk vai mazāk, katru pavasari saasinās sarunas par slaido līniju, ēšanas paradumiem, sportošanu, nolēmu nedaudz padiskutēt par šo un to, kas saistīts ar šo ļoti sievietēm svarīgo tēmu. 

Pavasaris ir laiks, kad viss plaukst un sieviete pat iespējams neapzināti vēlās kļūt skaistāka, iekārojamāka, mīlētāka. Un tad nu mēs ķeramies pie visiem iespējamiem līdzekļiem, nav svarīgi kādiem, galvenais ir rezultāts.

Arī man noteikti sen ir garām laiks, kad svars bija 50 kg un tapēc laiku pa laikam arī es iedomājos, ka nu laikam vajadzētu kaut ko darīt.......

Es nevaru un negribu sevi ierobežot ēšanā, jo labi zinu, ka ja cilvēkam kaut ko liedz, pienāk brīdis, kad viņš noraujas un ēd pa diviem. Mans dzīvesveids ir tik saspringts, ka man nav laika staigāt uz sporta zāli, vai skriet no rītiem. Kad meitenes rakstīja, ka dzerot 2. litrus ūdeni dienā, es vēroju to ar piesardzību. Ko tad īsti darīt.........

Bija skaidrs, ka lai nešokētu savu organismu, viss jāsāk ar mazumiņu, lēnām mainot savu dzīvesveidu ar nosacūjumu, ka tas ir jāpielāgo manam dzīves ritmam.

NOSPRAUST Mērķi

Kapēc man to vajag?

Liekais svars pēc 40- risks slimot ar cukura diabētu.

Man ir maza meitiņa, kurai būs kauns, ka mamma ir apvēlies ruksis, kas pūš un elš un netiek viņai līdz.

Es gribu patikt savam vīram un man patīk, ka viņš ar mani lepojās.

AR KO SĀKT

Sāku ar lietām, kas man ir pieņemamas, ceļos 5.30, kad paliks gaišs 5.00 ( neticēsiet, agrāk domāju, ka tas nav iespējams, pēc pieredzes, vieglāk pamosties nekā sešos, izskaidrojams ar to, ka ap pieciem mostās visa daba.

No mājas neeju ārā, ja nepadzeru tēju un neapēdu mazu rupmaizes gabaliņu.

Brokastīs ēdu putru, darba kafeinīcā, tā maksā lēti un gatavo ļoti garšīģi.

Uz darba galda turu 0.5 l pudelīti ar ūdeni un nu jau ūdeni pat gribās dzert. Izskatās, ka divi litri drīz būs ikdienas norma.

Staigāju kājām un sabiedriskajā transportā nesēžu.

NO VISA PA DRUSCIŅAI

Kad pieradīšu pie ūdens dzeršanas, mēģināšu vēl ko pielikt.

NO KĀ NEESMU GATAVA ATTEIKTIES

 Uzskatu, ka ēšana sadalot kartupeļus atsevišķi, gaļu atsevišķi ir muļķošanās.

Es mājās esmu vēlu tapēc ēdīšu arī pēc sešiem, septiņiem un arī pēc desmitiem, jo vairākas dienas nedēļā, tas ir laiks, kad ienāku mājā.

Man garšo saldumi, ne daudz un bieži ,bet garšo.

KO MĀCOS

Uzlikt uz šķīvja tik cik acis grib, bet pēc tam pusi noņemt nost.

Ēst lēnām un izbaudīt katru kumosu.

Šokolādi ēdu pirmajā dienas pusē.

NO TĀ KO DARU GŪSTU BAUDU un tas jau ir 50% no veiksmīga gala iznākuma.