25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Neprotu pirkt sev
03. Apr 2017, 12:29
Klintasmamma
Klintasmamma
Atceros savu pirmo došanos uz veikalu pēc "ievākšanās" pie nu jau vīra. Es toreiz devos pēc glītas kleitas, bet pārnācu mājās ar daudzām jaunām birstēm, lupatām un tīrīšanas līdzekļiem.
Ir pagājuši daudzi gadi, mums ir burvīga meitiņa, kura noteikti priecātos redzēt glītu mammu ikdienā, taču es vēl aizvien neprotu pirkt sev. Tikko gadās kāds brīdis, lai tiktu līdz veikalam, es "iestrēgstu" bērnu apģērbu nodaļā un izvēlos kaut ko Klintai:) Pat iepirkšanās internetā ir pāraugusi kāda forša krekla vai mīksta džempera meklējumos vīram, 104 cm bodija meklēšanai Klintai vai dāvanu pētīšanai (visas Ziemsvētku dāvanas nopirku jau septembrī, šobrīd meklēju visu, kas nepieciešams līdz jūlijam). Un pat tad, kad pamanu kaut ko glītu sievietēm, jūtos kā noziedzinieks, jo šķiet, ka tad, ja pērku sev, es atņemu meitai vai vīram.
Mazāk nekā pirms mēneša svinēju savu dzimšanas dienu, līdz sirds dziļumiem apvainojoties, ka dāvanā nesaņēmu grāmatas meitai, Fill & Squeeze sistēmu biezenīšiem vai arī skaidru naudu, ko tērēt par Klintas nodarībām un ārstiem, taču tagad, kad pavasarim par godu cītīgi kārtoju skapi, saprotu, ka jāsaņemas un jānopērk kaut kas arī sev pašai, bet kā?
Mana ikdiena ir ertas treninbikses ar lielam kabatam papiriem un salvetem un dzemperitis. Ja jabrauc iepirkties uz zolidaku veikalu, ir tik vieni legingi un dzemperis.
Smiekligakais ir tas, ka vienigais ko es domaju man vajag, ir gumijnieki jauni.😃
Kaut ka pamazam ar laiku mainas tas domas. Es ari esmu viena no tam mammam, kas doma- labak nopirksu puikam kko. Citreiz uznak pasai dusmas, bet nu pati jau vainiga. Bet manai aistavibai- neuzskatu, ka Vpili isti ir kur iet un kko pirkt. Lidz ar to iestajas- ai man to nevajag.
Mīļās mammas un sievietes, lūdzu sāciet mīlēt arī sevi. Pietam vīrietis mīļ ar acīm😀
man palīdz saraksts ar to, kāds apģērbs man ir VAJADZĪGS - lai es būtu apģērbusies sezonai un gadījumam piemēroti. Šobrīd dzīvoju mājās ar mazo, jāiet pastaigās, iepirkt pārtiku, uz bērnudārzu pēc lielā puikas, dažreiz tieku uz teātri un koncertiem, satiekos ar draugiem. izrevidēju skapi, izveidoju sarakstu ar to, kā man trūkst, lai es vismaz tām ikdienas iziešanām varētu no skapja izvilkt JEBKO, un tas būtu nenovalkāts, neizstaipīts, piestāvētu, atbilstu apstākļiem (nebraukšu uz mežu kleitā un zamša zābakos) un saderētu ar apaviem, virsdrēbēm, somu. līdz ar to rodas pārliecība, ka pērc to, ko patiešām vajag. Un tad nekādi sirdsapziņas pārmetumi nerodas. Un, ja neko nevajag, tad nepērk. Šobrīd man, piemēram, neko nevajag. Vasarai vajadzēs vienus šortus un kādas 2 blūzītes. Viss. Nemaz netērēšu laiku, lai skatītos uz kaut ko citu. Līdz atgriezīšos darbā - tur arī būs jāapdomā, ko tieši vajadzēs.
😀 Re, ļoti pazīstami...
Es arī skatos vispirms Raineram, pēc tam vīram, kad nonāku līdz sevīm, vairs negribas! 😀