Neapslāpē savu iekšējo bērnu!

Vai arī tev kopā ar bērnu gribās dauzīties, rotaļāties un kārtīgi no sirds izsmieties? Neapslāpē savu iekšējo bērnu un ļaujies!

Ir svarīgi, lai pieaugušie būtu kontaktā ar savu iekšējo bērnu nevis tikai ik pa laikam, bet katru dienu. “Iekšējais bērns ir tā mūsu iekšējās struktūras daļa, kas dauzās, kurai ir daudz emociju, kas rotaļājas un priecājas, protams, arī dumpojas un raud,” skaidro Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte, uzsverot – jo labākā kontaktā pieaudzis cilvēks ir ar savu iekšējo bērnu un vairāk atcerēsies sevi bērnībā, jo vieglāk viņam būs saprast arī savu atvasīti. Tādējādi arī dabiskāka būs kopīgā dauzīšanās, rotaļāšanās un smiešanās. Iveta Aunīte: “Bērnam tas ir ļoti svarīgi, jo šajos brīžos viņš jūtas pieņemts, mīlēts un laimīgs.” Ja pieaugušais ir atsaucīgs un labā kontaktā ar savu iekšējo bērnu, arī viņa atvasīte saņem to, kas viņai bērnībā visvairāk vajadzīgs – beznosacījuma mīlestību. 

Tiesa, var būt arī situācijas, kad pieaugušajam nav cieša kontakta ar savu iekšējo bērnu. Jo īpaši tādas situācijas var veidoties, ja pieaugušajam ir ļoti atbildīgi darba pienākumi, viņš ieņem statusa ziņā nopietnu amatu.

Situācijās, kad pieaugušais jūt, ka iekšējo bērnu ir pazaudējis, ieteicams vērsties pie speciālista, lai konsultētos un noskaidrotu, kāpēc tā noticis. “Visticamāk, tās būs kādas bērnības traumas vai pārdzīvojumi, kad bērns juties atstāts novārtā, bijis bēdīgs vai arī nav saņēmis kāroto, tāpēc pieņēmis lēmumu dzīvot nopietnu un atbildīgu pieaugušā dzīvi, izliekoties iekšējo bērnu nemanām,” skaidro Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte. Dziedināti šādās situācijās varam tapt tikai tad, ja sastopamies ar bērnības pārdzīvojumiem. 

Jāatceras, ka arī paši šodien būdami vecāki, lai arī cik labi vēlētos būt, neesam ideāli un pieļaujam kļūdas, no kurām nevajadzētu baidīties.