Manu rotu stāsts

Katrai sievietei ir savi sapņi, par izsmalcinātu un dārgu veļu, balles kleitu un tie noteikti ir saistīti arī ar skaistām rotām. Es vienmēr esmu zinājusi, ka mana rota ir pērles. Kapēc, nezinu. Vēl tad, kad veikalos pērles bija ekskluzīvs, s pie sevis domāju, ka tad, kd man būs daudznaudas, es sev nopirkšu rotiņu ar īstu pērli. Tā pagāja laiks un pērles kluva pieejamas arī ar ne pārāk lieliem ieguldījumiem un tā es no prēmijas sevi apsveicu ziemassvētkos un saņēmu savu sapņu rotiņu, Pērlīti, kura ir ar man jau gadus septiņus.

Man vienmēr ir licies, ka pērles ir ļoti īpaša rota, tā sievieti padara aristokrātiskāku , dod viņai pārliecību par sevi. Tieši pretēja ir mana otra vājība, dzintars, to valkājot liekās, ka tu nēsā ko ļotisiltu un maigu, kas ļauj tev iegrim sapņos, bet ziemā atgādina vasarassauli un siltumu.

Par manu īpašo pieķeršanos pērlēm zin mani draugi un mani tuvie cilvēki, tapēc manu īpašo rotu kolekciju ir papildinājušas arī citas rotas, auskari, rokassprādze un gredzentiņš, kuru saņēmu kā dāvanu astotajā martā no mana mīļotā vīra.

Dažādas parastas rotiņas kan arī laiku pa laikam papildina manu apģērbu, tad tās ieņem vietu blakus spogulim, bet pārējās, reizēm pat vairākus gadus var pavadīt atvilknē.

Tas ir tāpat kā ar apģērbu, ja rokas stiepjās pēc tās, pamēģinu, ja es otrā spoguļa pusē, saka, tas ir īstais, tad rotiņa tiks nēsāta visu vasaru, ja nē, tā atgriezīsies savā vieta un gaidīs labākus laikus.

Es noteikti varu apgalvot, ka rotu izvēle ir atkarīga no garastāvokļa un sajūtām. Ir brīži, kad gribās justies īpaši un tad labs palīgs ir rotas. Bet, ja viss ir kā parasti, tad es atgriežos pie savām pērlītēm, kuras man vienmēr ir bijušas īpašas.

Projekts "Sieviešu lietiņas": noslēguma uzdevums