Dzīve nav kino vai rožu dārzs, tāpēc ir arī lietas un situācijas, kas traucē būt laimīgai. Bet galu galā visu vainu tajā jāsāk saskatīt no sevis.
Manai laimei traucē mana plašā sirds+nevarēšana pateikt nē+empātija.
Mēs katrs esam tik dažāds, tik citāds, bet...man grūti atteikt, nepalīdzēt otram, attiet.
Lūk daži piemēri iz manas dzīves:
- Ja uz mana galda stāv trīs āboli, tad noteikti divus, na ne pat visus trīs varu atdot citam.
- Ja steidzos uz autobusu, bet, piemēram, kādam vecam cilvēkam vajag palīdzēt,jo nemāk aizpildīt veikala lojalitātes kartes pieteikuma anketu, es palīdzēšu, kaut arī nokavēšu savu autobusu.
- Es pieteikšos palīdzēt kādam savam paziņam uzrakstīt CV, jo viņš pats nemāk, bet viņam vajag darbu.
- Es aizvedīšu savu paziņu mājās, kaut arī šobrīd man nav pa ceļam, tikai tāpēc, ka ārā auksts.
- Par velti atdošu nevis pārdošu kādam savas par mazu palikušās bērnu drēbes, jo kādam varbūt ļoti vajag.
- Uz ceļa svešam cilvēkam palīdzēšu ar vadiem no savas mašīnas iedarbināt otra mašīnu.
- Ja bērns slims, tad varu būt nomodā kaut 24h.
- Ja jāiet uz jubileju, tad dāvana būs pārdomāta un oriģināla, neatkarīgi vai tajā brīdī ir finansiālas vai nav finansiālas grūtības.
Uzskaitot šīs lietas es secinu, ka dažreiz laimei traucē tieši labās īpašības. Kas to būtu domājis? Līdz ar to rodas liels laika trūkums, protams, stress, jo var nepaspēt tikt galā ar savām lietām, kā arī pasliktinās veselība. Un secinājums viens- par mani jau ne viens tā nedomās, bet..gribētos, tāpēc arī ir tā vēlme iejusties citā un citam palīdzēt.
Trīs soļi, kurus varētu spert šajā gadā, lai mazinātu sprunguļu skaitu savā dzīvē noteikti varētu būt - vienkārši apstāties, neiejaukties citu lietās un domāt vairāk par sevi.