Mājās divi vien

Kādai māmiņai varbūt tā ir ikdiena, būt mājās tikai ar bērniņiem, bet mums ar Marko šī ir pirmā pieredze, kad tētis uz ilgāku laiku devies komandējumā. Iesākusies jau 2.nedēļa, kad esam mājās divi vien. Tētis devās, kā par nelaimi, prom, kad abi ar mazo bijām apslimuši.

Pierasts, protams, kad dienas pirmo pusi pavadām divatā ar dēliņu, jo tāda bija ikdiena, kad tētis strādāja. Toties tagad arī vakaros esam divatā. Mājas uzkopšana, ēst gatavošana, rotaļāšanās, kaķa pabarošana, iepirkumi- tas viss tagad uz maniem pleciem. Kā tad mums iet?!

Patiesībā nesūdzos, jo ar visu tieku labi galā. Ātri vien izveseļojāmies. Marko vēl nav īpaši paudis savas emocija par tēta klāt neesamību, vien pāris reizes pabikstījis uz tēta foto pie ledusskapja. Nedaudz atgādina tos laikus, kad dzīvoju viena. Tā teikt- savs bardaks, sava kārtība. Marko lielākoties ēd to pašu, ko es, un nav jāsatraucas par kādas sātīgākas maltītes pagatavošanu arī tētukam. Lielus iepirkumus līdz šim nav nācies veikt, jo pirms tēta aizbraukšanas visu nepieciešamo sapirkām. Atliek vien pāris sīkumi, ko iegādājamies piemājas veikalos. Mājas darbus apdaru, kad Marko guļ diendusu, turklāt pati tiku galā ar aizērējušu izlietnes cauruli un putekļsūcēja iztīrīšanu. Tas vēl nav viss. Ik pa pāris dienām tiekam galā arī ar sniega notīrīšanu no auto. Vienā rokā 12 kg bērns, otrā slotiņa. Visgrūtāk, šķiet ir vakaros, kad pašai pagurums, un jāizklaidē mazais ķipars. Līdz šim tas vairāk bija tēta pienākums, lai arī viņa uzmanīb vairāk tiktu dēlam.

Nu ko, startējam 2. nedēļā un drīz vien gaidām tēti mājās, jo esam sailgojušies. Visādi citādi, es teiktu, ka mammas lieliski spēj tikt galā ar visu.