Lieliska vieta pastaigai: Gar Lojas upi līdz Murjāņu vecajai kamaniņu trasei

Lai gan laikapstākļi martā vēl ir samērā viltīgi, tas mūs neattur no došanās dabā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visas darba dienas nosēdētas četrās sienās, tāpēc organisms gluži vai raujas ārā. Jautājums vien, uz kuru pusi doties? Var kaut uz visām četrām debespusēm. Dažkārt iesēžamies automašīnā, vēl nemaz nezinot, kurp dosimies. Šoreiz bija teju tāpat, jo tikai aptuveni kādu stundu pirms došanās ceļā izpētīju Rīgas tuvumā esošos maršrutus.

Taciņa gar Lojas upi līdz Murjāņu vecajai kamaniņu trasei bija vairākkārt “iekritusi” manā redzeslokā, taču vienmēr “noraustījos”, jo taka ir nemarķēta, ja nu aizejam kaut kur šķērsām? Šoreiz gan ļāvāmies piedzīvojumam un devāmies ceļā.

Ierodoties Rāmkalnos, kuru autostāvvietā arī atstājām savu braucamo, lija lietus. Noskaņojums pilnīga nulle, jo kur gan solītās siltās brīvdienas? Kamēr līst, devos uz Rāmkalnu veikalu izpētē ar nolūku papildināt mūsu līdzi ņemamās pārtikas krājumus, jo, kā zināms, ja līdzi ir kas uzkožams, tad raitāks solis ir ikvienam. Noteikti neaizmirstat līdzi ņemt arī dzeramo ūdeni, jo pastaigā vajadzēs kāpt te augšā, te lejā, tāpēc slāpes noteikti liks par sevi manīt.

Iznākot no veikala, lietus ir mitējies, un mēs dodamies ceļā!

Pārejam pāri Gaujas tiltam, un kāpjam lejā pa stāvajām kāpnītēm, kas atrodas tilta labajā pusē, raugoties no Rāmkalnu puses. Tālāk dodamies vien uz priekšu pa iebraukāto zemes ceļu, sekojot tam un virzoties uz kreiso pusi. Turiet ūdenstilpni sev pie labās rokas un jūs neapmaldīsieties.

Jāteic, ka sākotnēji šķiet, ka pastaiga būs galīgi garām. Dubļains iebraukāts ceļš, trokšņi no dzīvās šosejas. “Velns, nu kāpēc gan es nevarēju izvēlēties kādu citu galamērķi,” pie sevis vairākkārt nodomāju. Tomēr pēc brīža trokšņi rimstas, nonākam pilnīgā dabas varā un atplēstām mutēm vērojam, cik iespaidīgi ir mazās upītes Lojas krasti.

Vietām uz takas vēl ledus un sniegs, tāpēc kāpieni ir pilni izaicinājumu, taču mēs savu pārgājienu patiesi izbaudām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uz takas esam vienīgie. Ceļā esam devušies gana agri no rīta, kamēr daudzi citi vēl guļ vai tikai sāk pakoties braucienam.

Dodaties uz priekšu, sekojot iestaigātajai taciņai, ļaujoties izstaigāt visus upes lokus. Jā, ar ratiem šajā takā pavisam noteikti nav ko darīt, arī ar slingā iesietu bērnu es neriskētu te iet.

Te satiekam šī pavasara pirmās vizbulītes, pirmo vardi un neskaitāmus dzeltenos tauriņus. Vai vasara būs tikpat saulaina kā šie tauriņi? Patiesi ceru.

Lai nonāktu līdz Murjāņu vecajai kamaniņu trasei, kad noieti pirmie kilometri, šķērsojiet tādu savdabīgu koka tiltiņu, savādāk, turpinot sekot takai, ieiesiet kādas privātmājas pagalmā. Tālāk, kad tiltiņam pāri, turpiniet vien sekot takai.

Pirms kamaniņu trases apskates, mēs nostaigājām arī līdz Murjāņu sporta skolai.

Nonākot pie kamaniņu trases, nonākam gluži kā muzejā, vietā, kur apstājies laiks. Te kamaniņu trase, kuru vietām pabojājis laika zobs, te savdabīgi trenažieri, kuros, acīmredzot, sportisti savulaik trenējušies. Te arī pa kādai kamaniņu atlūzai, kas liecina, ka ne tik sen te vēl viss bija. Izrādās, kopš trases uzbūvēšanas pagājuši vien nedaudz vairāk nekā 40 gadi. 

Atpakaļceļā uz starta pozīciju dodamies pa upes otro pusi. To noteikti varat darīt tad, ja jums ikdienā trūkst asu izjūtu. Kāpieni augšā un lejā tādi, ka brīžiem šķiet, ka paliksim bez kājām. Ir ko kāpt. Brīžiem pie sevis lamājos, kāpēc gan nevarējām iet atpakaļ pa to pašu ceļu pa kuru atnācām. Ja turpceļš šķita vietām ļoti ekstrēms (vairāk gan ledus dēļ), tad atpakaļceļš ir pilnīga elle. Bet mierinu sevi ar domu, ka pēc tāda pārgājiena bērni šovakar gulēs kā murkšķi ziemas miegā.

Kopā esam nostaigājuši 9 kilometrus, aizvadot ļoti aktīvas 4 stundas. Katrā gadījumā, mūsu četrgadniecei un astoņgadniekam tas bija pa spēkam, un būs pa spēkam arī jums. 

Ja no rīta takā bijām vienīgie gājēji, tad tagad, kad esam vien pārdesmit metru attālumā no starta, savā piedzīvojumā dodas vairākas ģimenes. Jāsecina, ka tad, ja šeit ieradīsieties ap plkst. 12.00 vai pat vēlāk, nekāda klusā un mierīgā pastaiga tikai ģimenes lokā vis nesanāks.

Mums patika. Patika kāpieni, patika skaistie skati un atklāšanas prieks.