Liekais svars nav bulciņā, bet tā ir par Tavu dziļāko būtību!

Liekais svars nav bulciņā, bet tā ir par Tavu dziļāko būtību!

17. Aug 23:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Šodienas aktuālākā tēma ir par slaidumu un laimi. Cilvēki bieži domā, ka starp šiem vārdiem ir liekama vienādības zīme. Atbildības nasta tiek uzlikta svaram, bet cilvēks pats iekāpj upura lomā. Viss, kas notiek ar ķermeni, ir mūsu pašu izvēle. Ne velti saka - motivē prātu un ķermenis tam sekos. Tad, kad uzņemamies atbildību par to, kā dzīvot un justies savā ķermenī, tad mēs nedomājam, kā notievēt – mēs domājam, kā justies labi. Tas ir pavisam kas cits.

Diemžēl ikdienā bieži ļaujam, ka mūsu sajūtas vada cipars uz svariem. Ja tas atbilst manis izvēlētiem standartiem, tad jūtamies labi, bet ja ciparu ieraugām lielāku - tas liek justies slikti. Vai tiešām, sasniedzot savu ideālo iedomu svaru, ir garantija, ka jutīsimies labi? Vai pie 60 kg būs laime un pie 62 kg būs nelaime? Atdodot svara ciparam kontroli pār savu laimes sajūtu, kļūstam par šī cipara vergu” skaidro fiziskā un mentālā ķermeņa trenere hipnoterapeite Nika Linde.

Notievēt un justies labi ir divi dažādi mērķi, kur katrs no tiem prasa atšķirīgu ceļu uz to. Notievējot mēs koncentrējamies uz veselīgu ēšanu un treniņiem. Lai justos labi, būtu enerģijas pilni, mīlētu sevi  - tur mums būs ne tikai citas darbības, bet arī katram pilnīgi atšķirīgi risinājumi. Mēs bieži gribam sasniegt vienu mērķi, ejot pavisam citu ceļu, sevi it kā mēģinot apmānīt par to, kas ir laime. Kāpēc tā notiek?

Nika Linde izskaidro, ka visu  nosaka domāšana, kas rada sajūtas, kas noved pie rīcības, kas beidzas ar rezultātu. To tad arī redzam ķermenī. Tur mūs ir aizvedusi domāšana. Lai mainītu rezultātu, mēs bieži mainām tikai rīcību. Tas nestrādā, jo ķēdes sākumā ir domāšana. Citam rezultātam vajag arī citu domāšanu. Tāpēc nestrādā lielākā daļa diētas. Tā ir nespēja uzņemties atbildību. Mēs bieži noveļam atbildību no sevis, pazeminot citu un attaisnojot sevi. Piemēram – viņam ir labāka ģenētika vai viņam paveicās. Paveicas tiem, kas dara, jo rīkoties vai nerīkoties ir izvēle, kuru nosaka domāšana.

Biežāk uzdotais jautājums hipnoterapeites Nikas Lindes vadītājās Mastermind grupās ir: “Kā veidojas paradumi un rezultāti?

 Rezultātu veido sistemātiskas darbības – ilgu laiku un vairākas reizes atkārtojot. Jaunām darbībām mūsu smadzenēs ir jānostiprinās. Šīs ir ideālistu lielākais klupšanas akmens, jo tie baidās no neveiksmēm. Es vienmēr jautāju – kas ir jādara, lai neizdotos? Atbilde ir vienkārša – NEKAS. Tad to arī ideālisti izvēlas – darīt neko vai iesākt un ātri pamest, veidojot savu dzīves programmu, kurā nekas neizdodas.

Neveiksme nav iemesls atmest ar roku. Tā ir iespēja izanalizēt un saprast nokļūdīšanās iemeslu, lai turpinātu darīt un nākamajā reizē sanāktu labāk. Nevar uzreiz sasniegt perfektu produktu vai rezultātu. Katra kļūda tuvina perfektam rezultātam. Šis ir brīdis, kad varam mainīt savu domāšanu un neļaujam negatīvam transa stāvoklim programmēt sevi. Tā ir katra izvēle, ko darīt ar savu neveiksmi.

“Tavs izskats parāda to, kā Tu jūties. Liekais svars ir par Tavu dziļāko būtību. Tā ir tikai Tava izvēle, kā Tu izturies pret savu ķermeni. Nevis izskats maina sajūt, bet sajūta maina izskatu! Tāpēc arī nestrādā lielākā daļa diētu – nomest svaru ir īstermiņa mērķis. Ja vēlamies mīlēt sevi, dzīvot veselīgi, justies labi, cienīt sevi – tad būs ilgtermiņa motivācija,” saka hipnokoučs Nika Linde

Vēl viena destruktīva programma ir kauns. Tas dara visu, lai eksistētu. Viens no labākajiem ieročiem ir liekais svars, kas ir rezultāts hormoniem, kurus arī kontrolē domāšana. Viss sākas ar to, kā domāju par sevi. Te veidojas limitācijas un mērķu “griesti”, kas nosaka mūsu sasniegumu limitus. Lai to pārvarētu, ir jāmaina domāšana un jāsāk lietas no jauna starta, kas ved uz nākamajām virsotnēm.

Būtiski ir saprast, ka smadzenes strādā uz pieredzes pamata nevis zināšanu. Pieredze veidojas, liekot lietā zināšanas. Tikai zināšanas nedod neko. Lai smadzenēs veidotos jauni neironi un darbības būtu automātiskas, ir jābūt sistemātiskam rīcības plānam. Tāpat ir ar attieksmi pret sevi. Lai to mainītu, ir jābūt sistemātiskām darbībām. Smadzenes atgriežas tur, kur mazāk jāpatērē enerģija, tāpēc  sākumā vilks atpakaļ uz veco ieradumu, ja neparadīsim, ka tur kur ejam, jutīsimies laimīgi.

Svarīgi, ka šis galamērķis saskan ar iekšējas pasaules vibrācijām. Ja šodien cilvēks ir nelaimīgs un neapmierināts, tad nevar tikt uz līniju, kas ved uz laimīgu nākotni. Kā analoģijā ar vilcienu – pa sliedēm, kas ved uz Siguldu, mēs nevaram aizbraukt uz Liepāju; pa nelaimes maršrutu nevaram aizbraukt uz laimi. No šī reisa ir jāizkāpj, jānomaina vilciens un jātiek uz pareizajam sliedēm. Cits vilciens ir cita domāšanā – no upura uz pozitīvu domāšanu. Viss, kas notiek ar mums ir par mums – gan cēlonis, gan sekas. Kad padomāsim un sapratīsim, ka tā ir tikai izvēle, tad tas kļūs pavisam vienkārši. Katras sliedes un vilciens ved uz savu gala punktu.